Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–30 cm augsts, skarbmatains lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils. Lapas pamīšus, veselas, lancetiskas vai lineāri lancetiskas, stublāja lapas sēdošas, piezemes lapām pamats izstiepti sašaurināts neizteikti spārnainā kātā. Ziedi rituļos, kauslapas un vainaglapas piecas, saaugušas. Kauss 1–1,3 cm garš, nedaudz garāks nekā vainaga stobriņš, augļu laikā nav uzpūsts. Vainags sārti līdz zili violets, 1,3–1,5 cm garš. Auglis – riekstiņu skaldauglis, riekstiņi četri, gludi vai nedaudz pūkaini, 3–4 mm gari, tumšpelēki līdz brūni. Zied aprīlī un maijā (Cepurīte 2003a, b). Sēklu vidējais izplatīšanās attālums ir tikai 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Sugas areāls ir no Rietumeiropas līdz Krievijas Eiropas daļai, areāla Z daļa iesniedzas Skandināvijas D daļā un Baltijas valstīs (Valentine, Chater 1972; Cepurīte 2003b; GBIF 2022; Govaerts 2024). Latvija un Igaunija atrodas tuvu sugas izplatības areāla ZA robežai (Fatare 1992). Sastopamības apgabals (EOO) ir 28 216 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 144 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām nav. Tomēr, salīdzinot ar 20. gs. 80. gadu datiem (Фатаре 1980), atradņu skaits nav būtiski mazinājies. To var spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan publikācijām par ĪADT floru (piemēram, Абеле, Миезите 1982) un pēc dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, kas ir uzskatāmas par sugas kodolteritorijām (Kreile 2006; Evarts-Bunders, Jurševska 2010; Evarts-Bunders, Daudziņa 2017). Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu sastopamību, kā arī to, ka pēdējos gados galvenokārt valsts DA daļā ir atrastas vairākas jaunas vitālas atradnes, iespējams, suga ir sastopama biežāk.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Atradnēs augu skaits ir neliels un, aptuveni vērtējot, kopumā Latvijā nepārsniedz 2000 indivīdu. Ziedošo augu skaits nevienā atradnē nepārsniedz 100–150 indivīdu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug sausās līdz valgās, vāji skābās līdz gandrīz neitrālās, barības vielām nabadzīgās līdz vidēji bagātās augtenēs, gan klajās, gan nedaudz noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Tai nepieciešami nelieli traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā tā ir ozolu, jauktu skujkoku-lapu koku mežu, kā arī saulainu sausu mežmalu suga (Mucina et al. 2016). Latvijā suga aug sausos priežu mežos karbonātiskās grantainās augsnēs, tostarp vecos vai dabiskos skujkoku mežos un skujkoku mežos uz osiem un osveida reljefa formām. Suga sastopama arī saskarjoslās – sausās mežmalās gar meža ceļiem, vietās, kur meži robežojas ar zālājiem sausās kaļķainās augsnēs, mežmalās zem elektrolīnijām u. c.
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu dekoratīvo ziedu dēļ nejauši var ievākt pušķiem, sajaucot to ar plaši izplatīto tumšo lakaci P. obscura.
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Negatīvu ietekmi rada antropogēnā slodze – izbradāšana, plūkšana –, arī dzīvotņu noēnošana, ko izraisa sauso priežu mežu aizaugšana un bieza sūnu slāņa veidošanās uguns traucējuma trūkuma dēļ, dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā.
Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu ir ĪADT: dabas parkos “Daugavas loki”, “Cirīša ezers” un “Driksnas sils”, Rāznas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Rušonu ezera salas” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē tās populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, nodrošinot atbilstošu aizsardzību (veidojot mikroliegumus vai atbilstošu ĪADT zonējumu vai kategorijas) un veicot sugai labvēlīgus apsaimniekošanas pasākumus eitrofikācijas mazināšanai: biezas egļu paaugas un otrā stāva izciršanu sausos priežu mežos, fragmentāru zemsedzes dedzināšanu un mehānisku biezās sūnu zemsedzes noņemšanu.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Cowslip lungwort – Pulmonaria angustifolia. The species has been recorded in the eastern, south-eastern and central parts of Latvia. The AOO is 144 km2, and the EOO – 28,216 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The population size in Latvia is ca. 2,000 individuals; the number of flowering plants in all known sites is small and does not exceed 100–150 individuals in any of the sites. It grows in dry pine forests on eskers with carbonate-rich soils on gravel bedrock, dry forest edges, along dry forest roads, and ecotones between dry pine forests and grasslands. Most localities occur in protected areas. The main threats are intensive forestry operations in dry pine forests, establishment of forest monocultures, increased shading due to shrub encroachment, formation of dense moss layer and establishment of spruces in semi-open pine forests due to natural succession. It is necessary to survey the earlier recorded and potential localities to specify the population size and its dynamics, distribution and threats. Restoration is needed to improve habitat conditions, e.g., the removal of spruce from the undergrowth, the removal of dense moss layer and controlled burning.
Literatūras saraksts
