Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Ložņājoši augi gaiši dzeltenīgā līdz brūnganā un pat sarkanīgi brūnganā krāsā. Augi nezaroti vai nedaudz zaroti blīvos vai bieži lielos klājienos, kā arī kā atsevišķi pavedieni starp sfagniem. Stumbrs 1–5 cm garš un 1,2–3,0 mm plats. Ventrālajā pusē raksturīgi daži vai vairāki pagarināti pavedienzari ar stipri iegareniem starpmezgliem un rudimentārām lapām. Lapas apaļas līdz nedaudz olveidīgi iegarenas, plakanas līdz nedaudz ieliektas ar augšup izliektām malām, 0,9–1,4 mm garas un 0,8–1,3 mm platas. Lapas kutikula līdzena vai ar dažām papillām. Vairķermeņus neveido. Amfigastrijas nav vai ir raksturīgas tikai stumbra galotnē (Pearson 1902; Gradstein, Ilkiu-Borges 2014; Krayesky et al. 2016; Liepiņa 2017).
Izplatība. Mērenā un subokeāniskā klimata zonas suga. Eiropā plaši izplatīta ZR un R reģionā un īpaši Skandināvijā un Britu salās. Kļūst daudz retāka un robežojas ar kalnu apgabaliem dienvidos, nav sastopama daudzās vietās A apgabalos. Konstatēta arī Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014). Latvijā reta suga. Pirmo reizi konstatēta 1995. gadā Laugas purvā un 1996. gadā Lielajā Ķemeru tīrelī (L. Auniņa). Mūsdienās zināmas 24 atradnes, lielākā to daļa Kurzemē sūnu purvos Abavas ielejā un dabas liegumā “Stiklu purvi”, sastopama arī citos piejūras purvos Rietumlatvijā, retumis Centrāllatvijā (Ķemeru tīrelī, Dreimaņu purvā) un tikai divas atradnes Austrumlatvijā – Teiču purvā un Laugas purvā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 27 774 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 96 km2.
Populācija. Sugas Eiropas reģionālās populācijas lielums un tendences nav precīzi zināmas., tomēr kopējā populācija Eiropā mazinās (Schröck et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti. Lai arī vairums atradņu konstatētas ĪADT, arī tajās esošos augstos purvus nereti ir ietekmējusi nosusināšana. Sugas populācijas stāvoklis šobrīd ir stabils, bet to būtu iespējams uzlabot, atjaunojot hidroloģisko režīmu degradētos augstajos purvos.
Biotopi un ekoloģija. Aug augstajos purvos starp sfagniem, uz dažādām augu atliekām un kūdrā. Sastopama sugu sabiedrībās ar ciņu mazmeldru Trichophorum cespitosum, sila virsi Calluna vulgaris, zvīņlapu kurciju Kurzia pauciflora, brūno sfagnu S. fuscum, dižpurva sfagnu S. medium, iesarkano sfagnu S. rubellum (L. Auniņas, A. Opmaņa novērojumi)
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kūdrāju iznīcināšana, nosusināšana un gaisa piesārņojums (Schröck et al. 2019). Latvijā novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Sastopama vairākās ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos “Laugas purvs”, “Dunika”, “Stiklu purvi”, “Klāņu purvs”, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkā “Pape”. Jāaizsargā un jāapsaimnieko sugas atradnes, jāierobežo invazīvas sugas, jāatjauno biotopi un dabiskie procesi (hidroloģiskā režīma atjaunošana), jāveic pētījumi par taksonomiju, populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Līga Strazdiņa*, Linda Gerra-Inohosa, Ansis Opmanis.
Summary. Bogmoss flapwort – Odontoschisma sphagni. Liverwort. In Europe, widespread in the north-west regions and in the west, especially in Scandinavia and the British Isles. It was first found in Latvia by L. Auniņa in 1995. Today, 24 localities are known, most of them concentrated in Kurzeme in the moss swamps of the Abava Valley and in the “Stiklu Bogs” Nature Reserve; it also occurs in other seaside swamps in west Latvia, rarely in central Latvia and only two localities in east Latvia. EOO is 27,774 km2, and AOO is 96 km2. No regional population studies have been carried out for the species in Latvia. The population status of the species is currently stable. The species grows in moss swamps among sphagnum trees, on various plant debris and on peat. The main threats in Europe are peatland destruction, drainage and air pollution. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations of the species are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It can be found in several protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, the “Laugas purvs”, “Dunika”, “Stiklu purvs” and “Klāņu purvs” Nature Reserves, and the Ķemeri National Park, “Pape” Nature Park. Protection and management of the species’ localities, control of invasive and problematic species, restoration of habitats and natural processes (restoration of the hydrological regime in degraded raised bogs), studies on taxonomy, population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
