Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 1 m augsts lakstaugs ar īsu sakneni un daudzām bārkšsaknēm. Stublājs stāvs, rievains, dobs, brūngansārts. Lapas pamīšus, 9–25 cm garas, 7–20 cm platas, ieapaļas vai trīsstūrainas, pamats bultveidīgs, nierveidīgs vai sirdsveidīgs, mala jomaini zobaina, virspuse kaila, apakšpuse pelēka, ar brūnganiem, cirtainiem matiņiem. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, augšējās ar īsiem kātiem vai sēdošas, makstainas. Ziedu kurvīši ar īsiem kātiem ķekarā seglapu žāklēs stublāja galā. Ziedi 8–10, mēlziedi un stobrziedi zeltdzelteni, mēlziedu maz. Auglis – 3–3,5 mm garš garenribains sēklenis ar matkausu. Kausa matiņi sīkzobaini, pelēkbalti, nevienādā garumā. Zied jūlijā un augustā. Aug kā atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Šulcs 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Boreāla Eirāzijas suga, tai ir disjunkts areāls, kas stiepjas no Centrāleiropas (Francijas) līdz Āzijas Z un A daļai. Igaunijā suga sastopama galvenokārt A un D daļā, Z daļā zināmas divas atradnes. Lietuvā suga nav sastopama. Latvijā tā sastopama ļoti reti – tikai divās vietās valsts A daļā. 2024. gadā atrasta jauna atradne Apes apkārtnē. Pirmo reizi sugu Latvijā atradis J. Fišers apmēram 1790. gadā, atkārtoti K. Heigelis 19. gs. 30. gados Rīgas apkārtnē. Suga atrasta arī Madonas apkaimē pie Vēveriem (apmēram 1845. gadā), Gaujienas apkārtnē (apmēram 1885., 1975., 1976. gadā), Zasas apkārtnē (1919), Ļaudonas apkārtnē Krustkalnu pakājē (1976), Mārcienas apkārtnē (1982) un Jūdažu apkaimē (2004), kur 2013. gadā tika nodibināts dabas liegums “Zušu-Staiņu sēravoti”. Lielākā daļa atradņu vairs nav saglabājušās. Sastopamības apgabals (EOO) ir 3853 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropā sugas populācija mazinās (Bernhardt et al. 2011). Arī Latvijā no kādreiz zināmajām septiņām atradnēm šobrīd suga saglabājusies vairs tikai divās (Opmanis 2021). 2024. gadā suga atrasta jaunā, agrāk nezināmā vietā (K. Daudziņa, nepubl. dati), 2025. gadā tajā uzskaitīti 478 indivīdi (226 no tiem ziedoši) (D. Kļaviņa, nepubl. dati). Aptuvenais Latvijas populācijas lielums ir 1400 indivīdi. Abās senākajās atradnēs tiek veikts sugas monitorings – dabas liegumā “Zušu-Staiņu sēravoti” kopš 2004. gada, Krustkalnu dabas rezervātā kopš 2019. gada. 2021. gadā abās atradnēs kopā uzskaitīti tikai 45–65 ziedoši un aptuveni 828 neziedoši indivīdi. Salīdzinot ar agrākām uzskaitēm, ziedošo indivīdu skaits ievērojami samazinājies. Ziedošu sugas indivīdu skaita mazināšanās saistīta ar dzīvotņu kvalitātes pasliktināšanos, kas notikusi pēdējos 50–60 gados un notiek vēl aizvien (Opmanis 2021). 2015.–2017. gadā veiktā pētījumā Krustkalnu dabas rezervātā un dabas liegumā “Zušu-Staiņu sēravoti” netika novērota indivīdu kopējā skaita samazināšanās, taču to skaits svārstījās pa gadiem un atsevišķos parauglaukumos. Arī šajā pētījumā novērots, ka ziedošo indivīdu skaits katrā no vietām nepārsniedz 20% (D. Kļaviņa, nepubl. dati).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mitrās līdz slapjās, vāji skābās līdz gandrīz neitrālās augtenēs, galvenokārt klajās vietās, bet var augt arī daļējā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Purvu un zālāju suga (Axmanová 2022). Latvijā aug mitrās, trūdvielām bagātās kūdras augsnēs vai minerālaugsnēs. Suga sastopama galvenokārt avoksnājos un avotu purvos, un niedrāja tipa avoksnainos mežos, kā arī aizaugošās slapjās pļavās – mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs. Spriežot pēc 1921.–1940. gada topogrāfiskajām kartēm, sugas apdzīvotie meži ir aizauguši avotu purvi vai zālāji. Augsnes pH ir no 5,77 Zušu-Staiņu atradnē līdz 7,1 Krustkalnu dabas rezervātā. Visās vietās augsnē raksturīgs augsts organisko vielu saturs (50–80%) (A. Osvalde, nepubl. dati).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu audzē stādaudzētavās un izmanto kā dekoratīvu augu.
Apdraudējums. Visvairāk sugu ietekmē dabiskā sukcesija – ja zālāji un avotu purvi netiek apsaimniekoti, tie strauji aizaug ar niedrēm, krūmiem, kokiem. Būtisks apdraudējums sugai ir arī hidroloģiskā režīma maiņas.
Aizsardzība. Divas no trim sugas atradnēm ir ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā un dabas liegumā “Zušu-Staiņu sēravoti”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Regulāri jāapsaimnieko esošās sugas dzīvotnes: jāpļauj, jānogana, jānovāc aizaugums, jāierobežo ekspansīvās un invazīvās sugas, jāsaglabā sugai atbilstošs hidroloģiskais režīms. 2023. gadā abās ĪADT ir uzsākta sugai piemēroto dzīvotņu apsaimniekošana, pļaujot zāli un izcērtot kokaugus; apsaimniekošana ir jāturpina (LVM 2024). Jāaizsargā un jāsaglabā trešā atradne. Būtu lietderīga mērķtiecīga sugai piemērotu dzīvotņu pārmeklēšana Zasas apkārtnē, Krustkalnos, Vorožas baseinā, Vaidavas baseinā pie Ziemeriem un citur (Opmanis 2021).
Autori: Aiva Bojāre*, Kristīne Daudziņa, Ansis Opmanis.
Summary. Siberian ligularia – Ligularia sibirica. It is very rare in Latvia, only found in three localities. The EOO is 3,853 km2, and the AOO – 12 km2. In the past, five more sites were known where the species is currently extinct. Since 2004, the species has been monitored at two sites. In the period from 2019 to 2024, only 45–65 flowering and 828 non-flowering individuals were found across both sites. The number of flowering individuals has decreased in each monitoring period due to habitat degradation over the last 50–60 years. The third site was found in 2024 and it hosts 226 flowering and 252 non-flowering individuals. The population size in Latvia is about 1,400 individuals. In Latvia, the species is found mainly in mineral-rich springs, spring fens, spring-fed wet forests (former spring fens), Molinion grasslands. L. sibirica is most affected by natural succession, as open habitats are overgrowing with reeds, shrubs and trees. Changes in the hydrological regime are also a significant threat to the species. Two localities are in protected areas: the Krustkalni Strict Nature Reserve and the “Zušu-Staiņu sēravoti” Nature Reserve. The recently (2024) found locality near Ape occurs outside protected areas. To protect the species, regular management of suitable habitats must be ensured (mowing, grazing, removal of shrubs, reed, expansive and invasive species, and protection of the natural hydrological regime). Management and monitoring must be continued. Appropriate protection status and management in the third site must be ensured.
Literatūras saraksts
