Morfoloģija un bioloģija. Sīkās barbejellas sporokarpi ar kājiņu, 0,4–1,0 mm gari, brūni līdz melni. Galviņa apaļa, tās diametrs 0,1–0,2 mm, ar lauzītām līnijām vietās, kur dalīsies perīdijs. Sporu stadijā perīdijs sadalās 5–9 ziedlapām līdzīgās daivās ar kārpainām malām. Kājiņa 0,3–0,7 mm gara. Kolumella stiepjas līdz galviņas vidum un tad sadalās 7–10 resnos, melnbrūnos, parasti vienkāršos, bet reizēm divkāršos kapilīcija pavedienos, kas savienojas ar perīdija daivām. Sporas brūnas, diametrā 7–9 µm, ar izkliedētām kārpām (Poulain et al. 2011). Augļķermeņi nobriest rudenī, galvenokārt pēc salnām (Adamonyte 2006; Schnittler et al. 2000). Pēc nobriešanas tie var saglabāties līdz pavasarim. Nobrieduši augļķermeņi Latvijā novēroti septembrī, oktobrī un no janvāra līdz maijam.
Izplatība. Sastopama izklaidus Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kopumā reģistrētas 122 atradnes 19 valstīs, Eiropā mazāk nekā trešdaļā valstu (GBIF 2023). Sastopama Lietuvā, nav konstatēta Igaunijā (Gøtzsche 2016–2023). Latvijā sugu pirmo reizi konstatēja G. Adamonīte 2005. gadā egļu mežā pie strauta Vidzemē, Krimuldā (Adamonyte 2006). 2020.–2022. gadā suga konstatēta vēl sešās atradnēs Gaujas Nacionālajā parkā un tā tuvumā (Cēsīs) (Dabasdati.lv 2023). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 85 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaulē un Latvijā nav precīzu datu par populācijas lielumu un tā pārmaiņām, jo sugas augļķermeņi ir mazi, grūti pamanāmi un prasa rūpīgākus pētījumus. Kopš 2020. gada sākti plašāki gļotsēņu pētījumi Latvijā, tostarp, apzināti meklējot arī maza izmēra gļotsēņu sugas. Tādējādi sīkā barbejella tiek novērota katru gadu, bet atradumu skaits viena gada intervālā nav palielinājies: pa trīs atradumiem 2020. un 2021. gadā, viens 2022. gadā.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama uz sūnām (tipiskākās: ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, līklapu novellija Nowellia curvifolia, pumpurzarenes Cephalozia spp. u. c.), kas aug mitros mežos uz vecām, trupošām, bez mizas, daļēji līdz pilnībā apsūnojušām egļu un priežu kritalām (Glime 2019). Latvijā sastopama dabiskajos meža biotopos – vecos vai dabiskos boreālajos mežos, lakstaugiem bagātos egļu mežos, nogāžu un gravu mežos, pie strautiem vai upēm. Uzskatāma par lietussargsugu, jo nereti aug kopā ar citām gļotsēņu sugām – tīģerkrāsas pārslainīti Diderma tigrinum, garkājas lampīti Lamproderma columbinum, vienacaino kurkulīti Colloderma oculatum, lākturītēm Cribraria spp. (Glime 2019; Ботанический институт 2003–2005) u. c. Latvijā novērota kopā ar visām minētajām sugām – ar garkājas lampīti L. columbinum lielākajā daļā atradņu, ar tīģerkrāsas pārslainīti D. tigrinum gandrīz pusē atradņu, divos gadījumos ar purpura lākturīti C. purpurea, arī kopā ar rūsgano lākturīti C. rufa un tīkloto lākturīti C. cancellata. Vēl novērota kopā ar violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, kas ir raksturīga suga uz lielām egļu kritalām (Adamonyte 2006; Dabasdati.lv 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību negatīvi ietekmē piemērotu biotopu trūkums, mežizstrāde, nosusināšana, mirušās koksnes izvākšana, sūnu seguma bojāšana. Sugai piemērotākajiem biotopiem (veciem vai dabiskiem boreāliem mežiem, lakstaugiem bagātiem egļu mežiem) aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs vai slikts (DAP 2020). Tā kā egļu kritalas mežos ir galvenā šīs sugas dzīvotne, par draudu sugai ir uzskatāmi tādi egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus izplatības ierobežošanas pasākumi kā egļu mežu izciršana un egļu kritalu izvākšana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tā novērota ierobežotā teritorijā, tālu no citām atradnēm, un paredzama tai piemērotu biotopu platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Ārpus aizsargājamajām teritorijām atrodas 17% atradņu. Sugas aizsardzībai jāsaglabā tai piemērotie biotopi – veci vai dabiski boreālie meži, lakstaugiem bagāti egļu meži, kā arī nogāžu un gravu meži, ierobežojot mežizstrādi un atmirušās koksnes izvākšanu (it īpaši liela izmēra kritalu), kā arī jāpasargā šie meži no susināšanas. Tas pats attiecas uz mitrajiem mežiem, piemēram, aluviālajiem krastmalu un palieņu mežiem, kas robežojas ar sugai piemērotajiem biotopiem un kuros varētu atrasties sugai piemērots substrāts, – trupošas egļu vai priežu kritalas. Jāveic sugas izplatības pētījumi.
Autori: Julita Kluša*, Inita Dāniele, Vija Sīmansone.
Summary. Barbeyella minutissima is found scattered across North America, and Eurasia, with 122 known localities in 19 countries, the species is present in less than a third of European countries. It is also found in Lithuania, but not in Estonia. In Latvia, the species was first recorded in 2005 in a spruce forest near a stream. Between 2020-2022, six more localities were reported, all in the Vidzeme region in or near the Gauja National Park. The EOO is 85 km2, and the AOO 24 km2. There are no exact data on the size of the regional population and its changes, as the fruiting bodies of the species are small and require more careful studies. In Latvia, it has been found in natural forest habitats in boreal, herb-rich spruce forests, and ravine forests near streams or rivers. It grows on mosses (most typically Lepidozia reptans, Nowellia curvifolia, Cephalozia spp. etc.) on old, decaying, barkless, partially to completely mossy spruce and pine logs in moist forests. It is considered an umbrella species because CR it often grows together with other mycetozoan species such as Diderma tigrinum, Lamproderma columbinum, Colloderma oculatum, Cribraria spp., Siphoptychium violaceum, etc. The distribution of the species is negatively influenced by the lack of suitable habitat – wet spruce forests – and substrate – decaying coniferous logs. Therefore, the conservation of the species requires restrictions on the felling and removal of coniferous dead wood, as well as no drainage of these forests. The species is also threatened by the measures taken to limit the spread of Ips typographus – the logging of spruce forests, and the removal of dead spruce wood. The species is not included on the lists of species of EU importance or Latvian protected species. It needs to be included on the list of protected species in Latvia. 17% of the localities are located outside protected areas. The species is assessed as Critically Endangered (CR) because it occurs in a limited area that is isolated from other localities, and the area and quality of suitable habitat is expected to decline.
Literatūras saraksts
