Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs sīks, 2–5 cm augsts lakstaugs. Saknenis tievs un ložņājošs, bieži veidojas izlocīti stīgveida dzinumi (stoloni), kuru galā ir iegareni knābjveida vairpumpuri (gumi), kas sakņojas. Stublāji ļogani, cilindriski, veido grupas vai ir pa vienam, zaļgani vai iedzelteni, pie to pamata plēvjainas lapu makstis. Lapas šauri lineāras, sarveidīgas, tikai pie stublāja pamata, īsākas nekā stublājs vai tā garumā. Stublāja galā viena ziedu vārpiņa, 0,2–0,4 cm gara, olveidīga, ar 3–5 ziediem. Ziedam ir trīs drīksnas, vārpiņas plēksnes gaiši pelēkbrūnas, strupas, apakšējā plēksne sasniedz pusi vārpiņas garuma vai ir nedaudz garāka, dzeltenzaļa, ar brūnām dzīslām. Apziedņa matiņu parasti nav vai, ja ir, tie pārsniedz augli. Auglis – sīks riekstiņš. Zied jūlijā un augustā. Vārpiņas bieži neattīstās. Vairojas veģetatīvi. Halofīts un litorāls grūti pamanāms augs (Casper, Krausch 1980, 2008; Eglīte 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Cirkumpolāra suga, izplatīta galvenokārt Eiropas atlantiskajā daļā un Vidusjūras reģiona piekrastē, Z virzienā līdz Īrijai un Fenoskandijas D daļai, ZA virzienā līdz Sanktpēterburgai, vietumis arī Austrumāzijā, Ziemeļ- un Dienvidāfrikā, Japānā un Amerikā, galvenokārt jūru piekrastēs ar visā areālā ļoti mazu atradņu skaitu (Casper, Krausch 1980, 2003; Eglīte 2003; Rothmaler 2005; Priedītis 2014). Igaunijā zināmas 55 atradnes Z un R daļā, kā arī Sāmsalā, Hījumā, Vormsi, Muhu, Kihnu un Roņu salā (eElurikkus 2022). Lietuvā nav konstatēta. Latvijā zināmas kopumā 5–6 atradnes – trīs atradnes Baltijas jūras krastā Ziemeļkurzemes jūrmalā (Irbes šaurumā) un 2–3 atradnes Rīgas līča ZA krastā starp Kuivižiem un Ainažiem. Iespējams, arī citur, īpaši vietās, kur jūras krastā sastopami piejūras zālāji (Priedītis 2014). Kopš 1991. gada zināma tikai viena atradne Ainažos, jūras ielīcī (LU BI kartotēka). Lai gan 2023. gadā suga tur netika atrasta (L. Auniņa, nepubl. dati), tomēr tiek uzskatīts, ka šajā apvidū suga ir sastopama. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Citas, senākas atradnes, netika pārbaudītas dabā.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms. Visbagātākā un stabilākā populācija, visticamāk, ir bijusi Randu pļavās, bet Ziemeļkurzemes jūrmalā viļņu darbības ietekmē tā ir mainīga (Priedītis 2014). Perspektīvas atradnes ir arī citviet Rīgas līča un Baltijas jūras seklūdenī.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga ir sastopama tikai periodiski applūstošos piejūras zālājos, kā arī jūras un tās lagūnu krastos (tostarp seklūdenī). Ainažos tā auga jūras ielīcī kopā ar parasto niedri Phragmites australis. Vaidē sīkais pameldrs atrasts tikai izskalots liedagā (LU BI kartotēka). Kā sugas dzīvotnes Latvijā minētas arī mikroieplakas un sanešu josla liedagā (Eglīte 2003). Visā Eiropā tā ir iesāļu ūdeņu suga (Tichý et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu audzē akvakultūrā.
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana piejūras zālājos un lagūnu krastos, kā arī jūras piesārņošana, ko rada biogēnu ienese no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, komunālo notekūdeņu noplūdes, ražošanas un komerciālas darbības, mājsaimniecību un pilsētu notekūdeņi.
Aizsardzība. Vienīgā šobrīd zināmā sugas atradne atrodas ĪADT – dabas liegumā “Randu pļavas”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas aizsardzības nolūkā jāpēta sugas izplatība. Jāapsaimnieko zālāji piejūras zālājos un lagūnu krastos, kā arī būtiski jāmazina biogēnu ienese jūrā.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Dwarf spike-rush – Eleocharis parvula. In Latvia, this species was first recorded in 1938 near Ainaži by the Gulf of Riga. There are five to six localities recorded in Latvia – three of them by the Irbe Strait, and two to three localities on the north-eastern coast of the Gulf of Riga. The latest species record was in Ainaži in 2002, where E. parvula grew together with Phragmites australis in the shallow seawater. Both the AOO and the EOO are 4 km2. A targeted species inventory has not been carried out. The threats are the cessation of management in coastal meadows and lagoons, run-off from agricultural and forestry areas, urban wastewater, transportation, residential and recreational pressures. The richest subpopulation of this species occurs in the “Randu pļavas” Nature Reserve by the Gulf of Riga. On the western coast of Latvia, most likely, the populations are unstable due to the wave activity. Potentially, the species can be found in other localities along the sea coastline. The only currently known locality of the species is within the “Randu pļavas” Nature Reserve. The species is on the list of protected species in Latvia. A targeted species inventory should be carried out.
Literatūras saraksts
