Morfoloģija un bioloģija. Skabiozu pļavraibeņa spārnu plētums tēviņiem ir 30–42 mm, mātītēm 46–48 mm. Spārnu virspuse gaišbrūna ar tumšām vai melnām svītrām. Raksturīgs tumšu un gaišu laukumu raksts. Spārnu apakšpuse gaišāka. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm atšķiras maz, taču kopumā sugai spārnu raksts ir ļoti mainīgs, un ir aprakstīts daudz pasugu un formu. Tauriņi ir aktīvi dienā, barojas ar ziedu nektāru. Barības augs Latvijā ir pļavas vilkmēle Succisa pratensis, citur areālā – ceļteka Plantago spp., veronika Veronica spp., uzpirkstīte Digitalis spp. u. c. (Haahtela et al. 2011). Olas dēj lielās grupās barības augu lapu apakšpusē. Kāpuri ir tumšbrūni ar melniem sazarotiem, dzelkšņiem līdzīgiem izaugumiem, sākumā dzīvo lielās grupās tīmekļu ligzdās, pēc pārziemošanas dzīvo pa vienam, maijā iekūņojas. Lido jūnijā–jūlija sākumā. Gadā attīstās viena paaudze.
Izplatība. Areāls transpalearktisks. Suga izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot tās Z daļu. Plaši izplatīta Āzijā līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem un Ķīnai. Izplatīta Igaunijā un Lietuvā, bet sastopama tikai vietām, kā arī Baltkrievijā un Krievijā (Сушко и др. 2008; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Синев 2019; Jürivete, Õunap 2020). Latvija atrodas izplatības areāla pamatdaļā un nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Latvijā izplatīta visā teritorijā, vietām un diezgan reti, atsevišķās vietās sastopama bieži, piemēram, Vītiņu pļavās un Čužu purvā valsts R daļā (Savenkov, Šulcs 2010). Daudzviet suga jau 20. gs. 70. gados ir izzudusi, piemēram, Rīgas apkārtnē Garupē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 60 784 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 308 km². Potenciālā AOO eksperta vērtējumā ir vairākkārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Dažādi mitri biotopi – zālāji, pļavas (bieži kaļķainās augsnēs), meža lauces un klajumi, aizaugoši izcirtumi, retāk purvu malas. Suga ir atkarīga no barības auga – pļavas vilkmēles – sastopamības.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas pastāvēšana atkarīga no tās barības auga. Draudi saistīti ar biotopa izmaiņām un degradēšanos – aizaugšanu, intensīvu pļaušanu un pārganīšanu, hidroloģiskā režīma maiņu (nosusināšanu). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo no vairākām atradnēm tā ir izzudusi, kā arī nepārtraukti mazinās tai piemēroto biotopu platība.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas aktīvai esošo atradņu aizsardzībai – to apsaimniekošanai un atjaunošanai (jāsaglabā esošais hidroloģiskais režīms, nedrīkst pieļaut pārmērīgu pārkrūmošanos), nodrošinot optimālu barības auga daudzumu. Lai plānotu sugas turpmāko aizsardzību, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Marsh fritillary – Euphydryas aurinia. A transpalaearctic species, distributed throughout most of Europe except its northern part. Widespread in Asia, the Russian Far East and China. It is found in Latvia’s neighboring countries. Latvia is in the core of its range and is not isolated from other regional populations. The species is distributed throughout the country, occurring locally and rather rarely, while in some places it is common, e.g. in Western Latvia in Vītiņi Grasslands and Čužu Swamp (Savenkov, Šulcs 2010). In many places the species has been extinct since the 1970s, e.g. near Riga in Garupe. The EOO is 60,784 km², and the AOO – 308 km². The potential AOO is assumed to be several times higher. There are no quantitative studies on the regional population size and its changes in Latvia. The species prefers a variety of wet habitats – grasslands (often on calcareous soils), forest openings, overgrown clearcuts and, less frequently, mire edges. The species is dependent on the presence of its food plant – Succisa pratensis. Threats are related to habitat modifications and degradation – overgrowth, intensive mowing and overgrazing, changes in the hydrological regime (drainage). The species is assessed as Endangered (EN) as it has disappeared from many localities and the suitable habitat area has been steadily decreasing. It is a species of EU importance and protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. Conservation of the species should focus on active protection of existing localities – their management and restoration (maintenance of the hydrological regime, preventing immoderate overgrowth), ensuring optimal amount of food plants. Further conservation planning of the species requires research on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, as well as on threat factors.
Literatūras saraksts
