Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 3–23 cm augsts lakstaugs. Stublājs parasti no pamata dihotomi zarots. Lapas pretējas, vienkāršas, veselas, olveidīgi lancetiskas, sēdošas, smailas, ar piecām dzīslām. Rozetes lapu nav. Pieziedlapas attālinātas no kausa pamata. Ziedi skrajā, dihaziālā ziedkopā, dihāzija galvenās ass zieds ar kātu. Kauslapas un vainaglapas (4) 5, saaugušas. Vainags stobrveidīgs, līdz 15 mm garš, rozā līdz purpurkrāsā, apmale 6–8 mm diametrā. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim (Cepurīte 2003, 2008). Vairojas tikai ar sēklām, to apputeksnē kukaiņi, var būt arī pašappute (Durka 2002). Sēklām nav pielāgojumu tālai izplatībai, vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Izšķir vairākas pasugas (Govaerts 2024).
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā (izņemot tās Z daļas reģionus), lielā daļā Rietumāzijas, kā arī Ziemeļāfrikā, no siltās līdz mērenajai joslai. Adventīva suga Ziemeļ- un Dienvidamerikā, arī dažviet Āzijā (Govaerts 2024). Igaunijā suga sastopama tikai Baltijas jūras piekrastē un salās (eElurikkus 2022), bet Lietuvā reti un nevienmērīgi visā valstī (Jankevičienė et al. 1996). Latvijā izplatīta reti, pārsvarā Piejūras zemienē un valsts vidusdaļā, bet atsevišķas atradnes ir arī citviet (Cepurīte 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 54 555 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2. EOO ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Cepurīte 2008), taču tas saistīts ar jaunu datu ievākšanu, nevis ar sugas izplatīšanos.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Indivīdu skaits vienā atradnē variē no dažiem līdz dažiem simtiem indivīdu (DAP 2022). Sugas populācija pasaulē nav apdraudēta (LC), bet populācijas tendence nav zināma (Lansdown, Ali 2013).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, barības vielām nabadzīgās, bāziskās, bieži kaļķainās augtenēs. Var augt arī iesāļās augtenēs (Tichý et al. 2023). Sugas augtenēm raksturīgi nelieli traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Konstatēta piejūras zālājos, mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs, pelēkajās kāpās, vietās ar skraju augāju, kas daudzos gadījumos ir iebraukts ceļš kāpās. Arī zālājos tā bieži aug uz ceļiem skrajā augājā, piemēram, piejūras zālājā kopā ar liekto lapsasti Alopecurus geniculatus, Žerāra doni Juncus gerardi, ložņu āboliņu Trifolium repens, jūrmalas āžloku Triglochin maritima, šaurlapu skareni Poa angustifolia, parasto smilgu Agrostis tenuis. Suga dažkārt atrasta arī upju palienēs grants augsnē, pamestos grants karjeros, dzelzceļa malā (Cepurīte 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu ietekmē apsaimniekošanas trūkums zālājos. To apdraud arī klimata pārmaiņas, galvenokārt ilgstošs sausums veģetācijas periodā, kas var kavēt augu dīgšanu un attīstību. Traucējumu trūkums augsnes virskārtā arī var mazināt sugas izplatību un apdraudēt tās pastāvēšanu, jo skaistais augstiņš ir viengadīgs augs un vājš konkurents. Tas spēj augt tikai vietās ar skraju augāju.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Randu pļavas” un “Liepājas ezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums Latvijā. Ja nepieciešams, jānodrošina nelieli augsnes virskārtas traucējumi nozīmīgāko atradņu vietās, kā arī jāapsaimnieko zālāji, ja suga atrodas zālājos. Svarīga ir dabisko zālāju atjaunošana. Prioritāte ir sugas saglabāšana tās dabiskajās dzīvotnēs.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Lesser centaury – Centaurium pulchellum. It is rare in Latvia, found mainly in the Coastal Lowland and in the central part of Latvia, although some localities are recorded elsewhere. The EOO is 54,555 km2, and the AOO – 128 km2. The EOO has increased slightly compared to what was previously known, but this is due to the more intensive floristic inventories. The population size and its dynamics have not been studied. The number of individuals per site varies from a few to several hundred. The species has been found in coastal grasslands, wet grasslands on soils with fluctuating water tables, grey dunes, river floodplains on gravel soil, gravel pits, along railways, and places with sparse vegetation, e.g., dirt roads. The species is affected by a lack of grassland management, and, like other wetland species, it is also threatened by climate change, prolonged drought during the vegetation season, which can inhibit plant germination and development. The lack of soil disturbance can also reduce the distribution of the species and threaten its existence. C. pulchellum is an annual plant and a poor competitor that requires open soil for seed germination. The species’ localities are located both in and outside protected areas. It is found in the Ķemeri National Park, the “Randu pļavas” and “Liepājas ezers” Nature Reserves. It is necessary to study the distribution of the species and the population size. For the conservation of this species, it is necessary to ensure slight soil disturbance in the places of the richest subpopulations, as well as grassland restoration and management where the species is found in grasslands. The priority is to preserve the species in natural and semi-natural habitats.
Literatūras saraksts
