Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Skaistais sfagns

Sphagnum pulchrum (Lindb. ex Braithw.) Warnst.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Skaistais sfagns

Sphagnum pulchrum (Lindb. ex Braithw.) Warnst.

Foto: Līga Strazdiņa – skaistais sfagns.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: sfagnu Sphagnaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(ii,iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2017.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (NT 2018).
Biotopi: 2.5. Pārejas purvi un slīkšņas, 4.3. Distrofi ezeri.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 3. kat.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pieder Cuspidata Lindb. apakšģintij (Hodgetts et al. 2020). Velēnas augstas, irdenas, brūnas, dzeltenīgas, zaļganbrūnas, reizēm ar violetu nokrāsu, spīdīgas. Stumbrs spēcīgs, ciets, ar krasi atdalītu hialodermu no 2–3 šūnu kārtām, skleroderma brūna, retāk dzeltenbrūna vai zaļa. Zari mieturos pa četri, no tiem divi ir atstāvoši. Stumbra lapas 0,9–1 mm garas un 0,7–0,8 mm platas, trīsstūrainas, ar smailu galu, lejasdaļā ar stipri paplašinātu apmali. Hialīnšūnas bez balsta šķiedrām un porām. Zaru lapas 1,6 mm garas un 0,6–0,8 mm platas, sausas – nedaudz spīdīgas, ieliektas, plati olveidīgi lancetiskas. Hialīnšūnas lapas izliektajā virsmā ar sīkām gredzenporām šūnu stūros un gala porām; ieliektajā virsmā ar apaļām bezgredzenporām šūnu stūros. Hlorofilšūnas griezumā trīsstūrainas. Sporas dzeltenbrūnas, nedaudz papillozas. Līdzīga ļoti bieži sastopamajam īssmailes sfagnam S. fallax, bet atšķirama dabā ar izteikti piecās rindās novietotām zaru lapām un parasti arī tumšu stumbru (Зеров 1964; Игнатов, Игнатова 2003; Jukonienė 2003; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013).

Izplatība. Subokeāniska boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga. Sastopama Ziemeļamerikā, Āzijā, arī Eiropā – R daļā, Baltijas valstīs un Baltkrievijā (Baisheva, Ignatov 2019). Sugas izplatība nav pietiekami pētīta, jo to iespējams sajaukt ar bieži sastopamo īssmailes sfagnu (Laine et al. 2009). Latvijā ļoti reta suga, konstatēta četrās atradnēs: Ventspils novadā netālu no Klāņezera (A. Āboliņa, 1985), Cenas tīrelī Mārupes novadā (Āboliņa 2004; LVMI Silava herbārijs), Ziemeļkurzemē Pēterezera vigā (L. Sēdeštrems (L. Söderström) 2010, A. Opmanis, 2019) un Pabēržu jeb Tīreļu purvā Sēlijā (L. Auniņa, 2016). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5078 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2.

Populācija. Reģionālā populācija Eiropā ir stabila. Eiropas ZR daļā zināmas daudzas tās apakšpopulācijas. Suga ir bieži sastopama Fenoskandijā, kā arī Lielbritānijā. Kontinentālajos apgabalos tai ir atsevišķas atradnes (Baisheva, Ignatov 2019). Jaunas atradnes nesen konstatētas Igaunijā, Austrijā un Krievijas Eiropas daļā (Vellak et al. 2013, 2015). Latvijā reģionālās populācijas lielums un dinamika nav zināma.

Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama dažādās pastāvīgi slapjās un mitrās augtenēs sūnu un pārejas purvos, purvainos mežos, grāvjos un purvu ezeru krastos. Veido ezeru aizaugšanas joslas (Baisheva, Ignatov 2019). Latvijā atrasta grāvmalā pie priežu purvāja un sūnu purvā, purva ezera krastā, lēsā kopā ar dūkstu grīsli Carex limosa, īssmailes un krasta sfagnu S. fallax, S. riparium, arī turpat netālu barības vielām nabadzīgā pārejas purvā kopā ar peldošo zemzarīti Cladopodiella fluitans (LVMI Silava herbārijs, Āboliņa 2004), pārejas purvā kangaru-vigu kompleksā (A. Opmanis, 2019) un sūnu purvā (L. Auniņa, 2016).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.

Aizsardzība. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Tā ir konstatēta ĪADT: dabas liegumos “Cenas tīrelis”, “Tīreļu purvs” un Slīteres Nacionālajā parkā. Jāveic atradņu aizsardzība, pētījumi par sugas populācijas lielumu, izplatību, monitorings.

Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.

Summary. Golden bog-moss – Sphagnum pulchrum. A sub-oceanic boreal and temperate moss species, found in North America, Japan and the Russian Far East, as well as in Western Europe, the Baltic countries and Belarus. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1985. A very rare species in Latvia, found in four localities: Ventspils municipality, Mārupe municipality, Northern Kurzeme and Selonia. EOO in Latvia is 5,078 km2, and AOO is 16 km2. The regional population size and dynamics are unknown. In Latvia it grows on the slopes of ditches near bog woodland and raised bogs, on the shore of bog lakes. Drainage and peat extraction threaten the species. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. The species should be included on the list of protected species of Latvia. The species has been found in protected nature territories - the “Cenas tīrelis” and “Tīreļu purvs” Nature Reserves and the Slītere National Park. Protection of the localities of the species, studies on the population size, distribution of the species, and monitoring should be carried out.

Literatūras saraksts

  • Āboliņa, A. 2004. Cenas tīreļa dabas lieguma sūnas. Mežzinātne, 13: 98–118.
  • Baisheva, E., Ignatov, M. 2019. Sphagnum pulchrum. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87569331A87760557. [skatīts 06.04.2022.].
  • Hodgetts, N.G., Söderström, L., Blockeel, T.L., Caspari, S., Ignatov, M.S. et al. 2020. An annotated checklist of bryophytes of Europe, Macaronesia and Cyprus. J. Bryol., 42(1): 1–116.
  • Hölzer, A. 2010. Die Torfmoose Südwestdeutschlands und der Nachbargebiete. Jena: Weissdorn-Verlag, 247.
  • Jukonienė, I. 2003. Lietuvos Kiminai ir Žaliosios Samanos. Vilnius: Botanikos instituto leidykla, 402.
  • Laine, J., Harju, P., Timonen, T., Laine, A., Tuittila, E.-S., Minkkinen, K., Vasander, H. 2009. The Intricate Beauty of Sphagnum Mosses – A Finnish Guide to Identification. Helsinki: University of Helsinki, Department of Forest Sciences publications, 190.
  • Vellak, K., Ingerpuu, N., Karofeld, E. 2013. Eesti turbasamblad. Tartu: University of Tartu Press, 136.
  • Vellak, K., Ingerpuu, N., Leis, M., Ehrlich, L. 2015. Annotated checklist of Estonian bryophytes. Folia Cryptogam. Est., 52: 109–127.
  • Зеров, Д.К. 1964. Флора печiночних и сфагнових мохив України. Киив: Видавницто „Наукова Думка”, 356.
  • Игнатов, М.С., Игнатова, Е.А. 2003. Флора мхов средней части Европейской России. Т. 1. Sphagnaceae – Hedwigiaceae. Moсква: KMK, 1–608.
Projekta finansētāji un partneri