Morfoloģija un bioloģija. Vasarzaļš 0,5–1,0 m augsts krūms. Stumbri pacili vai guloši. Miza sarkanbrūna, jaunie dzinumi blīvi mataini. Lapas pamīšus, plati eliptiskas, gals strups vai pēkšņi nosmailots, 1,5–4 cm garas, virspusē zaļas vai pelēkzaļas, kailas, lapas apakšpusē ar izklaidus baltiem, tūbainiem matiņiem. Ziedi skrajos čemuros pa 2–3, ziedu kāti kaili vai skraji mataini, hipantiji kaili. Vainaglapas stāvas, baltrozā. Putekšņlapas 20, putekšnīcas baltas. Augļi – ābolveida kauleņi, nokareni, apaļi vai ieapaļi, 0,8–1 cm plati, oranžsarkani, parasti divi, retāk četri kauliņi. Zied maijā un jūnijā, augļi nogatavojas jūlijā un augustā (Cinovskis 2003; Fryer, Hylmö 2009).
Izplatība. Suga sastopama tikai Ziemeļeiropā un uzskatāma par Ziemeļeiropas un Skandināvijas endēmu. Suga samērā plaši izplatīta Igaunijā, savukārt Krievijas Eiropas daļā sastopama ļoti reti – tikai ZR daļā atsevišķas atradnes Baltijas jūras piekrastē (Valentine, Chater 1968; Sennikov 2009; Kurtto et al. 2013; GBIF 2021). Latvijā suga sasniedz areāla D robežu un bija zināma tikai Ventspils apkārtnē, kur atklātas dažas atradnes. 2024. gadā atrasta Papē (D. Krasnopoļska, nepubl. dati). Kā zinātnei jauna suga tika aprakstīta samērā nesen 1993. gadā –, izdalot to no C. integerrimus kompleksa. Šāda pieeja nav pieņemta visās valstīs, un tas apgrūtina sugas izplatības skaidrošanu. Sastopamības apgabals (EOO) ir 356 km2 un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Ticamu datu par AOO un EOO pārmaiņām Latvijā nav.
Populācija. Vairumā atradņu ziedošo augu skaits ir neliels, un nav zināmas bagātīgas vairāku simtu indivīdu lielas atradnes. Suga sastopama šaurā mežaino kāpu joslā aptuveni 40 km garā posmā starp Užavu un Ovīšiem un Papē. Aptuveni vērtējot sugas indivīdu skaitu atradnēs, fertilo indivīdu skaits kopā nepārsniedz 250, un suga uzskatāma par kritiski apdraudētu. Tomēr, salīdzinot pašreizējo un nesen konstatēto atradņu skaitu ar 20. gs. 80.–90. gadu literatūras un zinātnisko herbāriju (DAU, HBA) datiem, tas ir mazinājies (Фатаре 1986; Cinovskis 2003; Daudziņa 2013). Dabas aizsardzības plānos dabas liegumā “Užava” suga atzīmēta kā ļoti reta, savukārt dabas liegumā “Ovīši” vairs nav konstatēta (Rēriha 2014a, b).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama tikai mežainās piejūras kāpās tiešā jūras tuvumā, galvenokārt tikai izgaismotos meža atvērumos jūras krasta nogāzēs.
Izmantošana un tirdzniecība. Klinteņu ģintī ir daudzas dekoratīvajā dārzkopībā plaši izmantojamas sugas, tomēr Skandināvijas klinteni specifisko augšanas apstākļu un ne īpaši dekoratīvā vainaga dēļ šādiem mērķiem neizmanto.
Apdraudējums. Negatīvu ietekmi rada bieza pameža veidošanās, ko izraisa sauso priežu mežu un atsegumu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, tomēr vislielākos draudus rada jūras krasta erozija, kuras dēļ vairākās agrāk zināmās atradnēs indivīdu skaits ir samazinājies.
Aizsardzība. Aptuveni 80% sugas atradņu konstatētas ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Staldzenes stāvkrasts” teritorijā un tiešā tā tuvumā. Pārējās konstatētas dabas liegumos “Ovīši” un “Užava”. 2024. gadā atrasta dabas parkā “Pape”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda sugai piemērotās dzīvotnes posmā starp Užavu un Ovīšiem. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori, lai nodrošinātu sugas saglabāšanai optimālu aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Wild cotoneaster – Cotoneaster scandinavicus. Considered endemic to Scandinavia and northern Europe. The species is relatively widespread in Estonia, while in Latvia the species reaches the southern limit of its range and has been found only in some localities near Ventspils. In 2024, it was found in Pape, southwest Latvia. C. scandinavicus as a species was described relatively recently, in 1993, distinguishing it from the C. integerrimus complex. The AOO is 24 km2, and the EOO – 356 km2. There is no reliable data on changes in the AOO and the EOO, however, the number of flowering plants in most known sites is small. No abundant subpopulations are known. The species is found only in a narrow strip of wooded dunes in an approximately 40 km stretch between Užava and Ovīši, and in Pape. The approximate number of individuals does not exceed 250. Comparing the number of existing localities with the data from the 1980s, it has decreased. During the last 30 years, C. scandinavicus has been found in the “Ovīši” and “Užava” Nature Reserves and in the “Pape” Nature Park. The main threats are increased shading caused by overgrowing of dry pine forests and outcrops due to natural succession and eutrophication, and coastal erosion due to storms. It is necessary to survey the previously known and potential new localities, to specify the population size, distribution dynamics, and threats to ensure appropriate protection and management regime.
Literatūras saraksts
