Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–100 cm augsts lakstaugs ar zarainu sakneni. Stublājs stāvs, dobs, zem mezglu vietām paresnināts, klāts ar cietiem matiņiem. Lapas tumšzaļas, spīdīgas, daudzkārt plūksnainas. Lapas kontūra plati trīsstūrveida, visas daļas aptuveni vienāda lieluma, lapas plūksnu gali smaili. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas matainas. Ziedi čemuros stublāja un zaru galā, čemurā 10–20 kaili stari. Vainaglapas piecas, gaišsārtas, retāk gandrīz baltas, vainaglapu plātnītes ārpusē apmatotas. Auglis – iegareni cilindrisks 1–1,5 cm garš sēkleņu skaldauglis, katrs skaldenis ar piecām gaišākām ribām. Zied no maija līdz jūlijam (Fröberg 2010; Pimenov, Ostroumova 2012; Evarts-Bunders, Evarte-Bundere 2018).
Izplatība. Suga samērā plaši izplatīta Eiropas mēreni siltajā un mērenajā joslā, sastopama no Rietumeiropas līdz Krievijas Eiropas daļas R apgabaliem (Cannon 1968; Pimenov, Ostroumova 2012; GBIF 2022; Govaerts 2024). Latvijā suga sastopama tikai nelielā apvidū DA daļā – Augšdaugavā un citviet Dienvidlatgalē. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZA malā (Evarts-Bunders, Evarte-Bundere 2018; GBIF 2022). 2010. gadā suga konstatēta arī Ķemeru Nacionālajā parkā, Slokā pie dzelzceļa (Priede 2017), tomēr tā vērtējama kā nejauša antropogēnas izcelsmes atradne, kas nav saglabājusies un vēlākajos gados vairs nav konstatēta. Sastopamības apgabals (EOO) ir 2057 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 152 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām pēdējās desmitgadēs Latvijā nav, tomēr mūsdienās suga 19. gs. atradnēs pie Līksnas upes nav atkārtoti konstatēta (Evarts-Bunders, Evarte-Bundere 2018). Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu sastopamību Latvijā, kā arī to, ka pēdējos gados ir atrastas vairākas vitālas atradnes galvenokārt valsts DA daļā, iespējams, suga ir sastopama biežāk.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Salīdzinot pašreizējo atradņu skaitu ar 20. gs. 80. un 90. gadu datiem (Fatare 2003) (tolaik suga kļūdaini uzskatīta par spožo suņburkšķi Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazsl.), atradņu skaits EOO robežās ir būtiski pieaudzis, tas ir saistīts ar floristiskās izpētes līmeņa uzlabošanos. To var spriest pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV) un pēc izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, piemēram, dabas parkam “Daugavas loki”, kas ir uzskatāms par vienu no svarīgākajām skarbmatainās kārveles kodolteritorijām (Evarts-Bunders, Jurševska 2010).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās līdz slapjās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām bagātās augtenēs, galvenokārt daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir augsto lakstaugu sabiedrības upju un strautu krastmalās, mēreni mitri zālāji kalnu apgabalos, slapjas Cirsium pļavas, avoksnāji, aluviālie meži (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama galvenokārt aluviālos krastmalu un palieņu mežos un avoksnājos, kā arī lakstaugiem bagātos egļu mežos un nogāžu un gravu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība egļu un lapu koku mežos, avoksnāju un mazo upīšu pārveidošana – ūdenslīmeņa paaugstināšanās upēs dažādu faktoru ietekmē, kā arī susināšana.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu konstatētas ĪADT: dabas parkā “Daugavas loki”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” un Rāznas Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotās dzīvotnes, jāaizsargā sugas atradnes. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Suga iekļaujama īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Hairy chervil – Chaerophyllum hirsutum. In Latvia, the species occurs only in the south-eastern part. The AOO is 152 km2, and the EOO – 2,057 km2. There have been no reliable data on changes to the AOO and the EOO over the last 20–30 years. C. hirsutum grows in moist forest habitats: in alluvial forests in the floodplains of small, undisturbed rivers and in mineral-rich spring fens. Approximately 50% of the known localities are found in protected areas: the “Daugavas loki” Nature Park, the “Augšdaugava” Protected Landscape Area and the Rāzna National Park. The main threats are forestry operations, drainage, modifications of spring fens and small rivers. Considering the occurrence of suitable habitats in Latvia and the fact that several localities have been found in recent years, mainly in south-eastern Latvia, the species may potentially be more common within the borders of the EOO. Inventories are needed to clarify the distribution, population size and its dynamics and threats. Protection of suitable habitats must be ensured. The species should be included on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
