Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ziemzaļš, 15–50 cm augsts lakstaugs. Lapas rozetveidīgā pušķī, stīvas, ādainas, vienkārt plūksnaini dalītas, tumšzaļas, virspuse spīdīga, apakšpuse ar brūniem, lineāriem plēkšņmatiņiem, kāts īss, blīvi klāts ar plēkšņmatiņiem. Lapas kontūra šauri lancetiska, plātne līdz 40 cm gara, 4–6 cm plata. Lapas daļas asimetriskas, mala dzeloņaini zāģzobaina. Sori lapas apakšpuses augšdaļā divās rindās uz sāndzīslām, apaļi, segti ar plīvuru, kas agri nokrīt. Sporas nobriest no jūlija līdz septembrim. Aug atsevišķi indivīdi (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003). Vairojas tikai ar sporām (Durka 2002). Vidējais sporu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Sugas izplatības areāls iekļauj gandrīz visu Eiropu, Ziemeļamerikas A un R daļu, Grenlandi, Islandi; Āzijā disjunktīvs; no siltās līdz aukstajai joslai (Eglīte 2003; GBIF 2023; Govaerts 2024). Sugas izplatība galvenokārt saistīta ar kalnu apgabaliem, taču dažviet suga aug arī līdzenumos (Bremer, Smit 2017). Igaunijā reti sastopama valsts R un A daļā (eElurikkus 2023), Lietuvā suga nav konstatēta (Eglīte et al. 1993). Krievijas ZR daļā zināma viena atradne Ļeņingradas apgabalā, taču tā, visticamāk, ir izzudusi (Сорокина и др. 2021). Latvijā zināma tikai viena atradne – valsts centrālajā daļā, Tērvetes apkārtnē, kur suga atrasta 1987. gadā (Eglīte 2003). Kopš 1994. gada tā vairs nav atrasta un Latvijā uzskatāma par izzudušu (Priedītis 2014).
Populācija. Latvijā bija zināma viena sugas atradne, kurā bija viens augs. Augs izrakts vai iznīcis (Eglīte 2003; Priedītis 2014).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mežu, krūmāju, vietu ar nesaslēgtu augāju, tostarp klinšu nogāžu, suga (Axmanová 2022). Eiropā suga aug valgās, parasti karbonātiem bagātās augtenēs, daļējā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Čehijā tā aug gan dižskābaržu, gan egļu mežos, arī uz klintīm (Sadló et al. 2007). Nīderlandē suga atrasta grāvju malās ošu plantācijā, smilts, smilšmāla augsnēs, kā arī uz betona sienas un krīta karjerā, kur tā aug kopā ar citu sugu papardēm (Bremer, Smit 2017). Latvijā suga tika atrasta krūmāja malā, smilšainā upes krasta nogāzē (Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā Latvijā suga, visticamāk, varētu būt sastopama mežā, to var apdraudēt dažādas mežsaimnieciskās darbības. Šķēplapu cietpaparde ir dekoratīvs augs, un to var apdraudēt arī izrakšana un pārstādīšana dārzā.
Aizsardzība. Suga Latvijā tika atrasta dabas parkā “Tērvete”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugai piemērotas dzīvotnes bijušās atradnes apkārtnē un citviet. Ieteicams to iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Holly fern – Polystichum lonchitis. The species was known in one locality in Latvia – the “Tērvete” Nature Park, where one individual was first found in 1987; the latest record from this location is from 1994. The species was found on the edge of a deciduous shrubbery on a sandy river bank slope. Most probably, the plant has been dug up or is extinct. Since in Latvia the species is likely to grow in forests, the major threat is logging. As it is an ornamental plant, it may also be threatened by being dug up and transplanted into gardens. P. lonchitis is not on the protected species list in Latvia, as it is considered extinct. An inventory of suitable habitats for the species is required in the vicinity of the former locality and elsewhere. P. lonchitis should be included on the list of protected species.
Literatūras saraksts
