Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–45 cm augsts, blīvus cerus veidojošs lakstaugs ar īsu sakneni. Stublājs stāvs, stīvs, bez lapām, retāk ar vienu lapu. Lapas parasti tikai stublāja apakšdaļā, lokveidīgi izliektas, savijušās, divreiz īsākas nekā stublājs, lineāras, renesveida, pelēkzaļas ar gaišbrūnām makstīm. Ziedi zarotā, skarveidīgā ziedkopā stublāja galā. Apziednis ir vienkāršs, divos gredzenos. Apziedņa lapas lancetiskas, galā strupas, vienāda garuma, tumšbrūnas ar baltu, plēvjainu malu. Auglis – pogaļa, otrādi olveida vai iegarena, trīsšķautņaina, nepārsniedz apziedni. Zied jūnijā un jūlijā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Eglīte 2003). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002) ar sakneņiem (Klimešová, Klimeš 2006). Apputeksnē vējš, var būt arī pseidokleistogāmija (Durka 2002). Sēklām nav īpašu pielāgojumu tālai izplatībai, un vidējais izplatīšanās attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023). Tiek uzskatīts, ka paaudzes ilgums ir septiņi gadi līdzīgi kā tumšajam donim J. stygius (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā un nelielā teritorijā Āfrikas ZR daļā. Somijā tiek uzskatīta par introducētu sugu (Govaerts 2024). Igaunijā sastopama reti, galvenokārt ZR daļā, A daļā ir dažas atradnes (eElurikkus 2022), Lietuvā – reti D un R daļā (Kukk et al. 2003). Reta suga Pleskavas un Ļeņingradas apgabala Z daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā reti sastopama, galvenokārt R daļā, vairums atradņu ir Piejūras zemienē. Dažas atradnes bijušas A daļā (Eglīte 2003). Latvija atrodas tuvu sugas areāla A robežai (Govaerts 2024). Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 476 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 240 km2. EOO samazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Eglīte 2003). Kopš 1991. gada nav datu par daudzām atradnēm R un A daļā. Tomēr, tā kā nav veikta mērķtiecīga visu atradņu inventarizācija, iespējams, dažviet suga vēl ir saglabājusies. Iespējams, suga sastopama arī citviet. Ņemot vērā sugas dzīvotnes prasības, ietekmējošos faktorus, tiek uzskatīts, ka AOO nepārsniedz VU kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Reģistrēti ap 120 sugas novērojumi, galvenokārt valsts R daļā. Katrā novērojumu vietā ir no dažiem līdz dažiem desmitiem indivīdu (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs klajās vietās (Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami nelieli traucējumi augsnes virskārtā, kas rada atklātas augsnes laukumus (Midolo et al. 2023; SLU Artdatabanken 2024). Eiropas reģionos, kur suga ir bieži sastopama, tā ir pārsvarā slapju virsāju, purvu suga. Tā aug arī gar kalnu strautiem (Stroh et al. 2020, SLU Artdatabanken 2024). Savukārt Centrāleiropā skrajā doņa optimālās dzīvotnes ir mēreni mitras pļavas un ganības un submontānie vilkakūlas Nardus zālāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā aug galvenokārt augsto purvu malās, slapjos virsājos, vietās ar skraju augāju. Atrasta arī uz stigām, veciem meža ceļiem slapjos skujkoku mežos, seniem degumiem mežā, nosusinātos kūdrājos (Eglīte 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud purvu un meža masīvu susināšana, dzīvotņu aizaugšana ar sīkkrūmiem, augstajiem lakstaugiem, kokiem un krūmiem dabiskās sukcesijas un susināšanas dēļ, iespējams, dažviet arī augsnes virskārtas traucējumu trūkums.
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT. Tas daļēji varētu būt skaidrojams ar to, ka floristiskie pētījumi Latvijā pārsvarā tiek veikti ĪADT. Nozīmīga sugas populācijas daļa atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un Slīteres Nacionālajā parkā (DAP 2023).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums Latvijā. Svarīgi ir pārbaudīt tās atradnes, par kurām nav informācijas kopš 1991. gada; jānosaka sugas saglabāšanai nozīmīgākās vietas un jāaizsargā tās. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Heath rush – Juncus squarrosus. It is rare in Latvia, mainly found in the western part of the country; most of the localities occur in the Coastal Lowland, and a few of them in eastern Latvia. The EOO is 18,476 km2, and the AOO – 240 km2. The EOO has not changed compared to what was previously known. The lack of new data from south-western Latvia could be explained by the fact that the species is not protected in Latvia and, therefore, insufficient attention has been paid to it. There is little recent data from outside the Coastal Lowland after 1991. The AOO could be larger than is currently known (larger than 500 km2); therefore, it is assumed that it corresponds to the VU category. About 120 observations of the species have been recorded, mainly from western Latvia. The number of individuals at each site is small – a few to a few dozen plants. The species grows in raised bogs, wet heaths, both on peat and wet mineral soils. It has also been found on trails and old forest roads in pine forests. J. squarrosus is found in acidic soils and is a weak competitor that grows in sparse vegetation. The species is threatened by the draining of bogs and forest massifs, and possibly also by the lack of topsoil disturbance. Most of the known localities are situated in protected areas, but this could be explained by the greater research intensity there. A significant percentage of the population occurs in the “Ādaži” Protected Landscape Area and the Slītere National Park. It is necessary to conduct studies on the species’ distribution and its population size. It is important to survey those sites for which there is no data after 1991. Drainage of the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
