Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Mazi, dzeltenzaļi līdz brūnganzaļi augi, aug pacili vai vertikāli, līdz 5 mm gari un līdz 2 mm plati. Lapas uz stumbra izvietotas transversāli, augiem bez vairķermeņiem tās blīvāk sakopotas dzinuma galā. Tāpat kā citām lāpstīšu Scapania ģints sugām, lapas ir nesimetriski divdaivainas un pārlocītas. Apakšējā daiva ir 0,6–1,1 mm gara, 0,3–0,4 mm plata, bet augšējā – 0,4–0,8 x 0,2–0,3 mm. Daivas ir nosmailotas, malas parasti bez zobiņiem. Lapu vidusdaļas šūnas ir lielas, izodiametriskas līdz garākas par platumu, ar lieliem trīsstūrveida vai mezglainiem uzbiezējumiem apvalku stūros. Lapu malējās šūnas neatšķiras no vidus šūnām. Veģetatīvi vairojas ar eliptiskiem vienšūnu sarkanbrūniem līdz melnganiem vairķermeņiem, kas veidojas lapu galotnēs uz sašaurinātiem galotnes dzinumiem ar sīkām, reducētām lapām. Lapas, uz kurām attīstās vairķermeņi, parasti nav sadalītas daivās, kas nav raksturīgi citām Scapania ģints sugām. Sporofītu veido ļoti reti (Urmi et. al. 2020; Unan, Ören 2021; Kropik, Zechmeister 2023).
Izplatība. Holarktiska, boreāla un kalnu suga. Reģistrēta Eiropā dažādās valstīs (tostarp Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā), kā arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Unan, Ören 2021). Latvijā reta suga, atrasta dažādos reģionos. Pirmo reizi novērota 1890. gadā Kurzemē mežā pie Šlīteres bākas (A. Brutāns). 20. gs. sākumā konstatēta arī Vidzemē – Carnikavā (J. Mikutovičs). Pēc tam atrasta tikai 1995. gadā Smiltenē pie Baltā purva (U. Suško). Mūsdienās zināmas 57 atradnes – galvenokārt valsts centrālajā un Z daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 874 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 170 km2.
Populācija. Pašreizējā populācijas tendence Eiropā nav zināma, taču vērojama veco mežu platības mazināšanās un tiek prognozēta sugai piemēroto biotopu platības un kvalitātes nepārtraukta mazināšanās. Pētījumi liecina, ka sugas populācija sarūk mežsaimnieciskās darbības rezultātā ziemeļvalstīs (Unan, Ören 2021). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētīti. Tā parasti sastopama nelielā daudzumā uz atsevišķām skujkoku, retāk lapu koku, kritalām mitros, dabiskos mežos, kuru stāvoklis Latvijā tiek vērtēts kā nelabvēlīgs (DAP 2020).
Biotopi un ekoloģija. Acidofila, higrofila, ēnu mīloša, epiksīla suga. Tai ir vāja konkurētspēja un ierobežotas izplatīšanās spējas (Unan, Ören 2021). Suga sastopama uz pastāvīgi noēnotām trūdošām kritalām galvenokārt skujkoku vai jauktos mežos. Vispiemērotākie biotopi tai ir mitrie meži, piemēram, nedaudz pārpurvoti vai meži pie ūdenstecēm. Svarīgi, lai meži būtu ilglaicīgi un veci. Suga bieži sastopama arī uz periodiski īslaicīgi applūstošām kritalām (Konstantinova 2019). Latvijā atrasta vienīgi uz trupošām, vecām egļu, priežu un apšu, retāk ošu, kritalām mitros, ēnainos mežos. Dažkārt aug kopā ar līklapu novelliju Nowellia curvifolia, dažādlapu sekstīti Lophocolea heterophylla (Āboliņa 2008), matlapu skropstīti Blepharostoma trichophyllum, Millera somenīti Calypogeia muelleriana, divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, ciprešu hipnu Hypnum cupressiforme, bālgano sūnbizīti Jochenia pallescens, ložņu platgredzeni Platygyrium repens, parasto punktlapi Rhizomnium punctatum, rudens pārlapīti Syzygiella autumnalis (B. Bambes, A. Opmaņa, J. Klušas, I. Leimaņa, E. Oļehnovičas novērojumi). Dabisko mežu biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir kailcirtes sugai piemērotos mitros, vecos skujkoku un jauktos mežos. Tā kā suga saistīta ar mitriem un pārmitriem mežiem, kā arī periodiski īslaicīgi applūstošām teritorijām, to negatīvi ietekmē mežu meliorācija un ūdensteču regulēšana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir prognozēta nepārtraukta populācijas mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. 75% jeb 42 atradnes sastopamas ĪADT, viena atradne – mikroliegumā. Suga konstatēta dabas liegumos “Zvārde”, “Katlešu meži”, “Stompaku purvi”, “Lubāna mitrājs”, Gaujas, Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkā “Ogres ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Atsevišķas atradnes ārpus ĪADT atrodas ūdensteču aizsargjoslu ierobežotas saimnieciskās darbības zonās, kurās aizliegta kailcirte, tomēr saimnieciskās darbības rezultātā tajās var būt nepietiekams piemērotu mikrobiotopu daudzums. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par sugas populāciju lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Ivars Leimanis*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Pointed earwort – Scapania apiculata. The liverwort is registered in Europe in various countries, as well as in Asia and North America. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1890. Today, 57 localities are known for the species, mainly in central and northern Latvia. EOO is 34,874 km2, and AOO is 170 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. In Latvia, it grows exclusively on decaying, old spruce, pine, and aspen, and more rarely on ash, logs in wet, shaded forests. The species is threatened by clear-cutting in suitable wet, old coniferous and mixed forests, and it is negatively affected by forest drainage and watercourse regulation. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a predicted continued population decline. It should be included on the Latvian list of protected species as a species for which micro-reserves can be established. In total, 75% of the localities occur in protected nature territories, with one locality in a micro-reserve. The species has been found in the “Zvārde”, “Katlešu mežs”, “Stompaku purvi” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves, the Gauja, Slītere and Ķemeri National Parks, the “Ogres ieleja” Nature Park, and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. Some localities outside protected nature territories fall within the restricted zones of watercourses, where clear-cutting is prohibited, but where economic activities may result in insufficient suitable micro-biotopes. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
