Morfoloģija un bioloģija. Smilšu vilkzirnekļa indivīdi ir līdz 8 mm gari (Nentwig et al. 2021). Mātītēm epigīna ar platu, stipri sklerotizētu kabatas priekšējo malu. Galvkrūtis dzeltenbrūnas līdz pat sarkanbrūnas, slaidas un šauras. Kājas svītrainas, ar tumšām un gaišām joslām. Vēdera virspuse ar izteiktiem plankumiem, apakšpuse – pelēcīga. Tēviņiem acu reģions gandrīz melns, heliceras (pirmais ekstremitāšu pāris, piestiprināts pie galvkrūtīm) melnas ar gariem melniem matiem, vēders gaišs ar dzeltenīgi sarkaniem un melniem punktiem. Sugai ir divu gadu cikls – pirmajā gadā izšķiļas no olām, pārošanās noris nākamā gada pavasarī (Almquist 2005), dzīvo vienu gadu. Pēc oliņu apaugļošanās mātīte tās kokonā nēsā sev līdzi. Pēc izšķilšanās jaunie zirnekļi līdz divām nedēļām pavada uz mātītes vēdera. Lielbritānijā novēroti divi sugas aktivitātes periodi – pavasarī un rudenī (Merrett 1968). Barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kurus aktīvi medī.
Izplatība. Bieži sastopama suga Eiropā, ievesta Kanādā (Almquist 2005; Nentwig et al. 2021). Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs, taču trūkst informācijas par sugas izplatību tajās. Latvijā zināmas desmit atradnes (2006–2022), vairums no tām jūras piekrastē. Iekšzemē novērota retāk, līdz 1976. gadam tā zināma atradnēs Dalbē un Sileniekos (Штерн-бергс 1976), 2018. gadā novērota Slīteres Nacionālajā parkā, 2022. gadā – Ādažu karjerā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 078 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Sugas izplatības pārmaiņas nav iespējams novērtēt, jo trūkst datu.
Populācija. Stabila sugas reģionālā populācija ir zināma Zviedrijā, bet jutīga – Igaunijā un Somijā. Nav zināms reģionālās populācijas stāvoklis Lietuvā, jo trūkst datu pēc 2000. gada (Biteniekyte, Relys 2011). Latvijai varētu būt kopīga reģionālā populācija ar Igauniju un Lietuvu gar jūras krastu; iespējams, arī iekšzemē, kur atrodami sugai piemēroti biotopi. Pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un stāvokli Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo jūras piekrasti un ezeru krastus (Almquist 2005) ar smilšainiem un saules apspīdētiem laukumiem. Apvienotajā Karalistē konstatēta arī virsājos (British Arachnological Society 2021), Vācijā – iekšzemē, vietās ar atklātiem smilšu laukumiem (Merkens 2002; Buchholz 2010). Latvijā suga konstatēta galvenokārt jūras piekrastē ar diviem izņēmumiem – iekšzemē dažus km no jūras un grants karjerā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie lokāla mēroga draudi ir pārlieku liela antropogēnā slodze, piemēram, nomīdīšana, kā arī biotopu aizaugšana (Merkens 2002; Buchholz 2010; Cardoso 2020; eElurikkus 2020). Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo trūkst datu par tās sastopamību, ir neliels atradņu skaits, un sugu ietekmē atropogēnā slodze tās apdzīvotajās vietās. Domājams, suga varētu būt plašāk izplatīta valsts teritorijā.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Četras no desmit atradnēm atrodas ĪADT – dabas liegumā “Ziemupe”, dabas parkos “Pape” un “Piejūra”. Jāturpina pētīt sugas izplatību jūras piekrastē un iekšzemē, populācijas lielumu un izmaiņas, esošos un potenciālajos draudus, kas ietekmē sugas izplatību un saglabāšanos Latvijā.
Autore: Inese Cera.
Summary. Sand bear spider – Arctosa perita. Widespread in Europe, ntroduced to and established in Canada (Almquist 2005; Nentwig et al. 2021). There are ten localities in Latvia, most of them on the sea coast. The EOO is 18,078 km2, and the AOO – 32 km2. Due to the lack of data, it is not possible to assess changes in the distribution of the species. Quantitative studies on the size and status of the regional population in Latvia have not been carried out. Latvia may share a regional population with Estonia and Lithuania along the sea coast, and possibly inland where suitable habitats are available. It occurs both on the sea coast and on the lake shores (Almquist 2005), where sandy and sunny areas can be found. In Latvia, the species is mainly found along the coast, with two exceptions – inland a few kilometres from the sea coast and in a gravel quarry. The main local threats are excessive anthropogenic pressure, such as trampling, and habitat overgrowth (Merkens 2002; Buchholz 2010; Cardoso 2020; eElurikkus 2020). The species is assessed as Near Threatened (NT) due to the lack of information on its occurrence, the limited number of localities and the impact of anthropogenic pressures in the areas occupied by the species; the species is likely to be more widespread in Latvia. The species is not protected in Latvia. There is no need to establish legal protection for the species. Four of the ten localities are in protected areas – the “Pape” and “Piejūra” Nature Parks and the “Ziemupe” Nature Reserve. Further research is needed on the distribution of the species, population size and changes, current and potential threats affecting the distribution and existence of the species in Latvia.
Literatūras saraksts
