Morfoloģija un bioloģija. Šneidera mizmīlis ir 10–15 mm gara, dorsoventrāli saplacināta, tumši sarkanbrūna līdz gandrīz melna vabole, ar raksturīgiem punktiem uz segspārniem. Kāpurs ir 17–22 mm garš, dorsoventrāli saplacināts, viegli sklerotizēts un iedzeltenā krāsā. Tā raksturīga pazīme ir urogomfas, kas pēc formas atgādina kroni. Saproksilofāgs, kāpuri barojas ar sēņu hifām. Kāpuru attīstības ilgums ir divi gadi, un tos zem koku mizas iespējams atrast visu gadu. Pieaugušie indivīdi (imago) ziemo zem mizas, aktīvi ir no jūnija līdz augustam (Telnov et al. 2006; Blažytė-Čereškienė, Karalius 2011; Müller et al. 2013; Gutowski et al. 2014; Plewa et al. 2014; Valainis u. c. 2014; Tamutis 2021).
Izplatība. Pirmsindustriālajā laikmetā suga bija sastopama mežu zonā visā Eiropā un lielākajā daļā Āzijas. Mūsdienās suga sastopama ZA Eiropā, Sibīrijā un izolētās populācijās Centrāleiropas A daļā (Blažytė-Čereškienė, Karalius 2011; Horák et al. 2011; Gutowski et al. 2014; Valainis et al. 2014). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi, kuros iegūti dati par sugas izplatību valstī. Domājams, pašlaik tā ir sastopama tikai 10% piemēroto teritoriju. Sastopamības apgabals (EOO) ir 51 053 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1188 km2. Izplatības pārmaiņas Latvijā nav pētītas, taču, tā kā dabisko mežu biotopu stāvoklis ir nelabvēlīgs (DAP 2020), secināms, ka AOO mazinās vai mazināsies nākotnē.
Populācija. Agrāk suga bijusi sastopama visā Eiropā, mūsdienās lielākā reģionālā populācija Eiropā ir Baltijas valstīs, Polijā un Baltkrievijā. Līdz pagājušā gadsimta 20. gadiem suga ir izzudusi Rietumeiropā un Centrāleiropā. Somijā, Zviedrijā, Igaunijā tā ir apdraudēta, Lietuvā – gandrīz apdraudēta. Eiropā tiek prognozēts, ka reģionālā populācija mazinās vai mazināsies nākotnē intensīvas mežsaimnieciskās darbības dēļ, kā rezultātā sugai trūkst piemērotu biotopu ar sausokņiem un mazinās apdzīvotā platība (Petterson et al. 2010; SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021; eElurikkus 2021; Tamutis 2021). Latvijā atsevišķās vietās ir veikts apakšpopulāciju novērtējums, salīdzinot indivīdu skaitu uz laukuma vienību (kvadrātmetru) ĪADT, medņu aizsardzībai veidotos mikroliegumos un ārpus tiem (Ozols 2016; Ozols et al. 2020). Lielāks indivīdu skaits uz kvadrātmetru ir valsts A daļā, bet mazāks R daļā, kur vienīgās zināmās atradnes ir Stiklu purvu–Raķupes ielejas un Upesgrīvas–Engures apkārtnē.
Biotopi un ekoloģija. Sugai vispiemērotākie ir sausi priežu meži, kas atbilst sila, mētrāja un lāna meža augšanas apstākļu tipam, it īpaši uz iekšzemes kāpām. Potenciāli vērtīgi sugai varētu būt piejūras meži, bet nenoskaidrotu iemeslu dēļ suga tajos nav sastopama vai indivīdu ir maz. Mazāk piemēroti ir purvaini priežu meži, daļēji piemēroti ir arī meži ar lapu koku sugām, piemēram, ozolu meži. Ainavekoloģijas modeļi rāda, ka koku sugas, kas nav priede, negatīvi ietekmē sugas sastopamību, kas skaidrojams ar noēnojuma palielināšanos – Šneidera mizmīlis ir gaismas prasīga suga. Kāpuri galvenokārt attīstās zem priedes mizas, taču spēj attīstīties arī zem citu koku sugu mizas: āra bērza, melnalkšņa, egles, oša, ozola, platlapu bērza, Sibīrijas lapegles un sudrabegles. Kāpuri parasti apdzīvo sausokņus ar zilējumu Aureobasidium ģints sēnēm (Ozols 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Lai gan suga ir spējīga apdzīvot jaunus (40–80 gadu vecus) priežu mežus, piemērotākas ir vecas (vecākas par 120 gadiem) mežaudzes. Galvenie apdraudējumi ir sausokņu trūkums mežos un atmirušās koksnes izvākšana, vecu mežu platības mazināšanās, kā arī skraju priežu mežu aizaugšana ar eglēm un noēnojuma palielināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tās apdzīvotā platība ir 1188 km2 un secināts, ka apdzīvotā platība un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Pašlaik noris sugas reģionālās populācijas pētījums, pēc tā pabeigšanas varēs noteikt prioritārās teritorijas sugas aizsardzībai un izstrādāt tās aizsardzības plānu. 78% zināmo atradņu ir ĪADT. Bet saskaņā ar sugas izplatības modeļiem liela daļa reģionālās populācijas atrodas ārpus ĪADT (J. Ozols, nepubl. dati). Daļā ĪADT, kur suga ir sastopama, tiek īstenoti sugai nepiemēroti apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, sanitārās cirtes. Lai nodrošinātu sugas aizsardzību, ir jāsaglabā vecie priežu meži, jāveic sugai piemēroti apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, kontrolēta meža dedzināšana vai pameža, paaugas ciršana vai retināšana, kā arī jāsaglabā atmirusī koksne. Sugas populācija mazinās visā Eiropā (Pettersson et al. 2010), tāpēc Latvijā, kur tai ir viena no lielākajām reģionālajām populācijām, ir īpaši nozīmīgi veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Conifer bark beetle – Boros schneideri. The species is distributed from north-eastern Europe towards eastern Siberia and Japan with isolated populations in eastern Central Europe. Latvia is situated in the north-western part of the distribution range. A study of the occurrence and distribution of the species has been conducted in Latvia and according to the results, B. schneideri is distributed mostly in the central and eastern parts of the country and only in some places in the west. The species inhabits only ~ 10% of the extent of suitable habitats. The EOO is 51,053 km2, and the AOO is 1,188 km2. The population is declining throughout Europe and in the boreal region as well. The state of the regional population in Latvia is unknown. A subpopulation study has been carried out in some places, comparing the number of individuals per area. The largest number of individuals is in protected nature areas in the eastern part of Latvia. The species is found in open pine forests. Larvae develop under the bark of snags of Scots pines, rarely silver birches, pedunculate oaks, Norway spruces, black alder and European ashes. The main threats are the decline of old-growth Scots pine stands, the overgrowth of open pine stands with spruce or deciduous trees as a result of habitat succession and the general decline of decaying wood and dead trees in forests. Preserving old Scots pine forests and introducing appropriate management measures, for example, controlled burning or removal of undergrowth, as well as ensuring the long-term presence of decaying trees in forests are crucial for the protection of the conifer bark beetle. Distribution and population studies are to be repeated to clarify the present situation and the population trends. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the moderately small AOO and the continuous decline of the AOO and the regional population. It is a species of EU importance and protected species in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The species’ legal protection status needs to be maintained.
Literatūras saraksts
