Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–120 cm augsts lakstaugs ar spēcīgu, četršķautņainu, plati spārnainu stublāju. Lapas vienkāršas, līdz 12 cm garas, ar spārnainu kātu. Ziedi nelieli, grupās pa trim skrajā žuburoņskarā zaru un stublāja galā. Kauss pie pamata saaudzis. Vainags divlūpains, zaļgani sarkanbrūns. Auglis – pogaļa. Zied no jūlija līdz septembrim (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, var būt arī pašappute. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002) ar sakneņiem (Klimešová, Klimeš 2006).
Izplatība. Suga sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Z daļu, arī Rietumāzijā, galvenokārt mērenajā joslā. Zviedrijā tiek uzskatīta par svešzemju sugu (Govaerts 2024). Lietuvā sastopama diezgan reti D un DA daļā (Kask et al. 1996), bet Igaunijā nav konstatēta (eElurikkus 2022). Latvijā reti sastopama suga – tikai Ventas un tās pieteku ielejās (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Iespējams, suga aug arī citviet šo upju ielejās. 2024. gadā atrasta arī pie Liepājas ezera (D. Krasnopoļska, nepubl. dati). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2295 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. EOO ir palielinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Gavrilova 2003), jo atrasta jauna atradne Liepājā.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Katrā atradnē, par kuras indivīdu skaitu ir dati, parasti minēti tikai 20–25 indivīdi (DAP 2023). Tiek uzskatīts, ka Latvijā indivīdu skaits nepārsniedz 1000. Populācija nav stipri sadrumstalota IUCN vadlīniju izpratnē.
Dzīvotnes un ekoloģija. Slapju, bāzisku, barības vielām bagātu augteņu suga, aug pārsvarā klajās vietās, bet var augt arī nelielā noēnojumā (Tichý et al. 2023). Latvijā tā aug nelielās grupās augsto lakstaugu joslās upju krastos, periodiski applūstošos zālājos upju palienēs, kā arī avoksnājos, kas bieži atrodas upju krastu nogāžu lejasdaļā. Citviet Eiropā tās optimālās dzīvotnes ir niedru audzes eitrofās ūdenstilpēs, niedru audzes strautu krastos, arī alkšņu Alnus audzes slapjās augsnēs (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Zālājos sugu apdraud galvenokārt susināšana, neatbilstoša apsaimniekošana. Liela daļa atradņu atrodas augsto lakstaugu joslā gar Ventu. Iespējams, tās nav apdraudētas, jo regulāri applūst un koku un krūmu ieviešanās šajās vietās ir traucēta. Latvijā nav veikti pētījumi, kā labāk apsaimniekot zālājus, kuros aug šī suga. Potenciāls drauds ir invazīvo augu sugu ieviešanās.
Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu atrodas dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” un “Piešdanga”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Vēlami sugas populācijas lieluma, izplatības pētījumi Ventas un tās pieteku ielejās un citviet Latvijas R daļā, kā arī zālāju ekstensīva apsaimniekošana, kur tas ir nepieciešams. Ieteicams apsaimniekošanas pasākumu monitorings. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Green figwort – Scrophularia oblongifolia. It is rare in Latvia, found only in the valleys of the River Venta and its tributaries and near Liepāja. The species may be found elsewhere in the valleys of the River Venta and its tributaries. The EOO is 2,295 km2, and the AOO – 40 km2. The EOO has increased compared to what was previously known. The population size and its dynamics have not been studied. In each locality for which there is data on the number of plants, only 20–25 individuals have been recorded. It is assumed that the total number of individuals does not exceed 1,000. The population is not severely fragmented. A large percentage of the individuals occur in the “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” and “Piešdanga” Nature Reserves. S. oblongifolia grows in small groups in tall herbaceous vegetation on riverbanks, floodplain grasslands and the lower slopes of riverbanks. The threats are the lack of semi-natural grassland management and invasive plant species. A large percentage of recorded localities occur in the belt of tall herbaceous vegetation along the River Venta – likely, these localities are not threatened by the lack of grassland management, as they are flooded regularly, and thus the establishment of trees and shrubs in these places is hindered. Studies of the population size and distribution, especially in the valleys of the River Venta and its tributaries, as well as the re-establishment of floodplain grassland management, are desirable. Drainage of habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
