Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pieder Acutifolia (Russow) A. J. Shaw. apakšģintij, Acutifolia Wilson. sekcijai (Hodgetts et al. 2020). Nelieli līdz visai lieli, sausā stāvoklī mīksti augi ar tipisku metālisku spīdumu. Velēnas parasti augstas un irdenas, krāsa dažāda – zaļgana, zilgana, purpursarkana vai sarkanvioleta, ūdenī var būt ar melnganu nokrāsu. Stumbrs spēcīgs, ar krasi atdalītu hialodermu no 3–4 šūnu kārtām. Skleroderma bāli zaļa vai sarkanvioleta, retāk brūna. Zari mieturos pa 3–5, no tiem divi ir atstāvoši. Stumbra lapas līdz 1,8 mm garas un 1 mm platas, izstiepta vienādsānu trīsstūra formā, ar nosmailotu, zobainu galu, reizēm augšdaļā ar ieliektām malām, apmale lapas lejasdaļā mēreni paplašināta. Hialīnšūnas parasti bez balsta šķiedrām un porām, ar nedaudzām šķērssienām. Zaru lapas novietotas jumstiņveidā vai atstāvošas, sausas – ar metālisku spīdumu, 1,5–1,8 mm garas, 0,6–0,7 mm platas, gareni olveidīgi lancetiskas. Hialīnšūnas lapas izliektajā virsmā ar lielām eliptiskām gredzenporām pie komisūrām, ieliektajā virsmā – ar sīkām, apaļām bezgredzenporām. Hlorofilšūnas griezumā trīsstūrainas vai trapecveidīgas. Sporangiji pelēkbrūni, sporas dzeltenas, papillozas (Савич-Любицкая 1952; Galeniece, Tabaka 1962; Зеров 1964; Smith 1978; Jukonienė 2003; Игнатов, Игнатова 2003; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013).
Izplatība. Eiropā bieži sastopama subokeāniska boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga, kas kļūst retāka Z un A reģionos, bet dienvidos sastopama kalnos. Citur pasaulē areāls aptver Amerikas kontinentu no Ziemeļamerikas līdz Andu kalniem, kā arī Klusā okeāna piekrasti Āzijā (Hölzer 2010). Latvijai tuvākās atradnes ir Lietuvā, kur suga konstatēta vairākos purvos dažādās valsts daļās (Jukonienė 2021). Latvijā suga konstatēta dažādos tās reģionos. Pirmo reizi novērota 1903. gadā Slokas ezera Vēršupes krastā netālu no Ķemeriem, 1906. gadā Engures ezera krastā un 1911. gadā starp Asariem un Kauguriem (J. Mikutovičs). 20. gs. pirmajā pusē un vidū atzīmēta nelielā daudzumā izklaidus vairākās atradnēs visā valsts teritorijā purvainos eitrofos un mezotrofos mežos, pārejas purvos un mitrās pļavās (E. Līberes, M. Pēterēns, H. Starca, K. Starcs, K. Buša novērojumi (Aболинь 1968)). Pēdējā laikā konstatēta Ābeļu ezera krastā Talsu novadā, Teiču dabas rezervātā, Mazajā Sārnates purvā Užavas pagastā un Ziemupes grīņos, vairākās vietās Ādažu militārajā poligonā (Bambe 1988; Bambe u. c. 2017; E. Vimba, 1978, A. Āboliņa, 1987, B. Bambe, 1987–2004, L. Auniņa, 2005, 2006, A. Opmanis, 2015, 2017). Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 855 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācija. Pasaules mērogā sugas populācija ir stabila (Hodgetts 2019). Lietuvā apakšpopulācijas ir nelielas (Jukonienė 2021). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas. Iespējama sugas izplatības un apakšpopulāciju mazināšanās, jo Teiču dabas rezervāta Šūmānu ezerā konstatēta sukcesija no zāļu purva uz pārejas purvu un tālāk uz sūnu purvu un 20 gados ir notikusi sugu skaita mazināšanās gan lakstaugu, gan sūnu stāvā (Bambe u. c. 2011).
Biotopi un ekoloģija. Latvijā raksturota kā mezoeitrofs higrofīts. Sastopama dažādās augtenēs – purvainās pļavās, zāļu purvos, grāvjos, purvainos mežos un citur. Nav nepieciešama tik skāba vide kā citiem sfagniem. Aug purvainos skujkoku vai lapu koku mežos, pārejas purvos un mitrās pļavās, reizēm ūdenī (Aболинь 1968). Teiču dabas rezervātā atrasta pārejas un zāļu purvā, kas veidojas, aizaugot Šūmānu ezeram, – gan līdzenā vietā kopā ar šaurlapu sfagnu S. angustifolium, gan slapjā ieplakā kopā ar vidējo pūsleni Utricularia intermedia (Bambe 1988). Atrasta arī slapjos virsājos un slapjā pārejas purvā kopā ar parasto purvmirti Myrica gale (A. Opmaņa privātā datubāze). Senās atradnes vairāk saistās ar staignāju mežiem, bet mūsdienās suga atrasta pārejas purvos un slīkšņās, slapjos virsājos. Citas pavadošās sugas ir viengada skrajlapīte Mnium hornum un gludais sfagns S. teres (K. Buša, B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo novērota tās populācijas mazināšanās, neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Suga konstatēta ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumā “Ziemupe” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jāveic sugas atradņu aizsardzība, pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, monitorings.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Lustrous bog-moss – Sphagnum subnitens. A common sub-oceanic boreal and temperate moss species in Europe, becoming rarer in northern and eastern regions, but occurring in the mountains in the south. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1903. In the first half and middle of the 20th century, the species was recorded in small numbers in several localities throughout Latvia. EOO in Latvia is 11,855 km2, and AOO is 24 km2. The regional population size and trends are unknown. The species may be declining in distribution and subpopulations, as succession from fen to transition mire and further towards raised bog has been observed in Lake Šūmānu of the Teiči Strict Nature Reserve, and there has been a 20-year decline in the number of species in both the vascular plant and bryophyte communities. The species grows in a variety of habitats – wet meadows, fens, ditches, in eutrophic and mesotrophic swamp forests, etc. Drainage and peat extraction threaten the species. It is assessed as Endangered (EN) due to the observed decline in the population, small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. The species should be included on the list of protected species of Latvia. The species has been recorded in the protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, the “Ziemupe” Nature Reserve and the “Ādaži” Protected Landscape Area. Protection of the localities of the species, studies on the population size, distribution and dynamics, and monitoring should be carried out.
Literatūras saraksts
