Foto: Igors Deņisovs, Dabasdati.lv – Stellera pūkpīle.

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: pīļu Anatidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: VU 2018, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (EN [Z, C] 2019), Lietuva (CR 2021), Krievija (VU 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 9.4. Jūras sublitorāle – smiltis, 15.11. Cilvēka radītas struktūras jūrā.
    Draudi: 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās, 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana, 8.2. Problemātiskas vietējās sugas/slimības sugas, 3.1. Naftas un gāzes ieguve, 9.2. Rūpnieciskas un militāras izcelsmes piesārņojums, 4.1. Ceļi un dzelzceļi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: Bernes II, Bonnas II.
Putnu direktīvas pielikums: I.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 4. kat. (2000).

Morfoloģija un bioloģija. Par meža pīli mazāka pīle. Tēviņš riesta tērpā balts, oranži bēši sāni, krāsa uz vēdera satumst kastaņbrūna. Mugura melna. Pakausī zaļš, apaļš spalvu pušķītis. Mātīte tumšbrūna, zils spārna spogulis ar izteiktām baltām malām (Svensons u. c. 2021). Barojas galvenokārt ar gliemjiem, vēžveidīgajiem un citiem jūras bezmugurkaulniekiem (BirdLife International 2021). Latvijā reta caurceļotāja un ziemotāja (Celmiņš 2022).

Izplatība. Ligzdošanas areāls ir Krievijas ziemeļos un Aļaskā. Ziemo galvenokārt ligzdošanas areālā, bet arī Baltijas jūrā un Klusā okeāna Z daļā (BirdLife International 2018). Latvijā ziemojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km², sastopamības apgabals (EOO) – 8824 km².

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2018). Eiropā neligzdo, bet ziemojošā populācija sarūk (BirdLife International 2021). Arī Baltijas jūrā ziemojošā populācija sarūk (HELCOM 2023). Latvijā ziemojošā populācija ir 0–10 indivīdu (0–7 pieauguši indivīdi) (European Environmental Agency 2020). Populācijas tendence nav zināma.

Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo jūras piekrastes zonu. Paaudzes ilgums: 7,7 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek mērķtiecīgi iegūta, taču tā tiek medīta citur Eiropā (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijā ziemojošai populācijai. Sibīrijā suga tiek pārmērīgi medīta, turklāt cieš no saindēšanās ar svinu. Arvien lielāka cilvēku skaita apmešanās arktiskajos reģionos palielina arī kraukļu Corvus corax un lielo kaiju sastopamību, kas rada lielākus plēsonības riskus. Arktiskās dzīvotnes ietekmē arī klimata pārmaiņas. Dzīvotnes zudumus rada arī fosilo resursu ieguve. Pieaugoša tankkuģu satiksme rada naftas noplūdes draudus (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Stellera pūkpīle ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Pape”. Stellera pūkpīlei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā ziemošanas vietas.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.

Summary. Steller’s Eider − Polysticta stelleri. AOO of the population wintering in Latvia is 16 km², and EOO – 8,824 km². The wintering population in Latvia is 0–10 individuals (0–7 adult individuals). The population trends are unknown. The species inhabits the sea coastal zone. In Siberia, the species is overhunted and suffers from lead poisoning. Increasing human settlement in the Arctic regions also increases the abundance of Corvus corax and large Laridae spp., which, consequently, increases predation risks. Arctic habitats are also affected by climate change. Habitat loss is also caused by fossil resource extraction. Increased tanker traffic poses a threat of oil spills. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Protection of wintering sites is necessary for the conservation of the species.

Literatūras saraksts

BirdLife International 2018. Polysticta stelleri. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22680415A132527232. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22680415A132527232.en. [skatīts 30.12.2022.]

BirdLife International 2021. Polysticta stelleri (Europe assessment) (errata version published in 2022). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22680415A223059785. https://www.iucnredlist.org/species/22680415/223059785. [skatīts 30.12.2022]

Celmiņš, A. 2022. Stellera pūkpīle Polysticta stelleri. Latvijas putni 2000–2022. Interneta publikācija: http://www.putni.lv/polste.htm. [skatīts 23.03.2022.]

European Environmental Agency 2020. Deliveries for Report on progress and implementation (Article 12, Birds Directive): https://rod.eionet.europa.eu/obligations/278/deliveries. [skatīts 30.12.2022.]

HELCOM 2023. Abundance of waterbirds in the wintering season. HELCOM core indicator report. Online. https://indicators.helcom.fi/indicator/waterbirds-wintering-season/. [skatīts 29.06.2023.]

Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 176.

Svensons, L., Malernijs, K., Seterstrems, D. 2021. Putnu noteicējs. Rīga: Jāņa sēta, 447.