Morfoloģija un bioloģija. Mazākā no lijām, izteikti nosmailoti spārni. Pieaugušam tēviņam gaišpelēka virspuse, balta apakšpuse, melna 2.–5. lidspalva. Mātīte ar brūnu virspusi, baltu virsasti un gaišāku laukumu uz spārnu segspalvām. Apakšpuse gaiši dzeltenbrūna ar brūnām garensvītriņām. Pārtiek galvenokārt no grauzējiem un maziem putniem. Gājputns (LOB 1998). Latvijā ieceļo. No 20. gs. 40. gadiem līdz 1999. gadam Latvijā nebija droši reģistrēta, taču kopš 2012. gada tiek novērota katru gadu (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļeiropas līdz Mongolijas R daļai, tā kodols ir Centrālāzijas stepes. Ziemo galvenokārt Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā, nedaudz arī Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos (BirdLife International 2021a). Kopumā izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies, taču gandrīz izzudusi Ukrainas un Moldovas populācija, savukārt ievērojami paplašinājusies izplatība Somijā (Keller et al. 2020). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 45 866 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās (BirdLife International 2021a). Eiropas populācija ir stabila. Somijā populācija pieaug, bet Krievijā – stabila (BirdLife International 2021b). Latvijā caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet tiek vērtēts, ka tā ir mazāka nekā 50 pieaugušu indivīdu. Arī populācijas tendence nav zināma, bet, ņemot vērā populācijas tendenci Somijā un Krievijā, nav pamata domāt, ka tā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Ieceļotājus var sastapt jebkādā klajā ainavā (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 5,7 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Ligzdošanas areālā sugu apdraud galvenokārt stepes zālāju iznīcināšana un degradācija – pārvēršot tos par aramzemēm, nodedzinot, intensīvi noganot vai novācot krūmus un citu augstu veģetāciju (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Stepes lija nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Pallid Harrier − Circus macrourus. The AOO of the population migrating through Latvia is 104 km2, the EOO – 45,866 km2. The size of the migratory population is unknown, but it is estimated to be less than 50 adult individuals. The population trend is also unknown, but, given the population trends in Finland and Russia, there is no reason to believe that it is declining. Migrating birds can occur in any open landscape. In its breeding range, the species is mainly threatened by the destruction and degradation of steppe grasslands as they are converted to arable land, burning, intensive grazing or removal of shrubs and other tall vegetation. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
