Foto: Agnese Priede – strupais donis.

Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Juncaceae – doņu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR B1ab(iii)+2ab(iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2014, LC 2011.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (LC, 2018), Vācija (3, 2018), Polija (VU, 2016), Lietuva (-), Igaunija (VU, 2017), Zviedrija (LC, 2020), Somija (-), Baltkrievija (-), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.4. Iekšzemes mitrāji – augstie, pārejas, zemie purvi.
    Draudi: 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 8.2. Problemātiskas vietējās sugas/slimības, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 45–110 cm augsts lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, sīkrievains, ļoti stīvs, ar 1–3 stāvām, pie stublāja mazliet piespiestām lapām, kuras ir aptuveni ziedkopas garumā. Lapu makstis pie stublāja pamata dzeltenbrūnas. Stublāji aug ķemmveidīgā rindā no sakneņa. Ziedkopa – diezgan blīva un cieta terasskara stublāja galā, ziedi pušķos pa 5–10. Apziedņa lapas strupas, dzeltenbrūnas, ar plēvjainu malu, īsākas nekā pogaļa. Zied jūlijā un augustā. Vēsās un lietainās vasarās nezied, arī sēklas nenobriest (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Vairojas veģetatīvi ar sakneņiem un arī ar sēklām (Durka 2002; Klimešová, Klimeš 2006). Sēklām nav īpaši pielāgojumi tālai izplatībai un vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).

Izplatība. Pārtraukta areāla nevienmērīgi izplatīta suga. Sastopama pārsvarā Eiropā, izņemot Ziemeļeiropu, līdz Krievijas Eiropas daļai. Izolētas atradnes Āfrikas Z daļā (Govaerts 2024). Baltijas jūras reģiona Z daļā sastopama ļoti reti, galvenokārt Baltijas jūras salās (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Igaunijā reti sastopama kaļķainos zāļu purvos Sāmsalas R daļā (eElurikkus 2022). Lietuvā suga nav sastopama (Kukk et al. 2003). Latvija atrodas sugas areāla ZA malā (Govaerts 2024), un ir zināma tikai viena atradne ZR daļā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km².

Populācija. Suga zināma tikai vienā aizaugošā kaļķainā zāļu purvā Slīteres Nacionālajā parkā, kur aizņem aptuveni 640 m². Tiek lēsts, ka tur aug ap 600 indivīdu.

Dzīvotnes un ekoloģija. Aug klajās, slapjās, bāziskās, parasti arī kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Citviet Eiropā suga aug gan kaļķainos zāļu purvos (Caricion davallianae), gan pastāvīgi mitros zālājos (Calthion palustris), kur tā veido biezas audzes. Latvijā tā aug aizaugošā kaļķainā zāļu purvā kopā ar zilgano molīniju Molinia caerulea, pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa, pļavas vilkmēli Succisa pratensis. Purvs aizaug ar parasto niedri Phragmites australis.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud zāļu purva apsaimniekošanas ilglaicīga pārtraukšana un susināšana, kuras dēļ purvs aizaug ar parasto niedri un zilgano molīniju. Ietekmē arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras pa-augstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūra paaugstinās arī Latvijā (Briede 2018).

Aizsardzība. Vienīgā sugas atradne atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāveic sugas populācijas monitorings un jāsagatavo zāļu purva apsaimniekošanas plāns. Nav pieļaujama purva susināšana.

Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.

Summary. Blunt-flowered rush – Juncus subnodulosus. In Latvia, it is a very rare species, known only from one locality in the Slītere National Park, where it occupies ca. 640 m² (ca. 600 individuals). Both the AOO and the EOO are 4 km². In Latvia, J. subnodulosus grows in an alkaline fen in a plant community with Molinia caerulea, Carex lasiocarpa and Succisa pratensis. The species is threatened by the cessation of fen management and drainage. Monitoring of the species population is necessary, and a management plan for the fen should be developed. Drainage in the species’ habitat is not permitted.

Literatūras saraksts

• Briede, A. 2018. Klimatisko rādītāju reģionālās atšķirības. Grām.: Nikodemus, O., Kļaviņš, M., Zelčs, V. (red.). Latvija. Zeme. Daba. Tauta. Valsts. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, Rīga, 231–244. lpp.

• Dorau, K., Gelhausen, H., Esplör, D., Mansfeldt, T. 2015. Wetland restoration management under the aspect of climate change at a mesotrophic fen in Northern Germany. Ecological Engineering, 84: 84–91.

• Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.

• eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/5300 [skatīts 24.06.2022.].

• Eglīte, Z. 2003. Strupais donis Juncus subnodulosus Schrank. Andrušaitis, G. (atb. red.). Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 170.–171. lpp.

• Essl, F., Dullinger, S., Moser, D., Rabitsch, W., Kleinbauer, I. 2012. Vulnerability of mires under climate change: implications for nature conservation and climate change adaptation. Biodiversity and Conservation, 21: 655–669.

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Klimešová, J., Klimeš, L. 2006. CLO-PLA3: a database of clonal growth architecture of Central-European plants. http://clopla.butbn.cas.cz [skatīts 21.05.2024.].

• Kukk, T., Tabaka, L., Jurkuvienė, M. 2003. Juncaceae A. L. Juss. In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants III. Estonian Agricultural University, Institute of Zoology and Botany, Tartu, 405.

• Lososová, Z., Axmanová, I., Chytrý, M., Midolo, G., Abdulhak, S., Karger, D.N., Renaud, J., Van Es, J., Vittoz, P., Thuiller, W. 2023. Seed dispersal distance classes and dispersal modes for the European flora. Global Ecology and Biogeography, 32(9): 1485–1494.

• Priedītis, N. 2014. Strupais donis Juncus subnodulosus Schrank Latvijas augi. Enciklopēdija. Gandrs Poligrāfija, Rīga, 664. lpp.

• Swindles, G.T., Morris, P.J., Mullan, D.J., Payne, R.J., Roland, T.P. et al. 2019. Widespread drying of European peatlands in recent centuries. Nature Geoscience, 12: 922–928.

• Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.