Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–150 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, dobs, augšdaļā zarojas, kails, ar zilganu apsarmi. Lapas gaišzaļas, mīkstas, divkārt vai trīskārt plūksnainas. Lapas kontūra plati trīsstūrveida, pēdējās pakāpes plūksnas olveida, lancetiskas vai iegarenas, augšējo lapu makstis ir lielas, uzpūstas, aptver stublāju. Vīkala nav vai ir tikai dažas ātri nobirstošas vīkala lapas. Vīkaliņa lapu daudz, īlenveida, garākas nekā ziedkāts. Ziedi sīki, saliktos čemuros stublāja un zaru galā, čemurā 15–30 stari. Vainaglapas piecas, baltas vai zaļganas. Auglis – eliptisks 4–6 mm garš sēkleņu skaldauglis, katrs skaldenis ar piecām spārnveida ribām, malējās ribas ir platākas. Zied no jūnija līdz augustam (Tutin 1968; Fatare 2003; Пименов, Остроумова 2012).
Izplatība. Suga ar plašu areālu Centrāl- un Austrumeiropas mērenajā joslā, Krievijas Eiropas daļā, plašās teritorijās Sibīrijā – līdz Ķīnai un Mongolijai –, kā arī Ziemeļamerikā – Aļaskā, Britu Kolumbijā un ASV Klusā okeāna piekrastē (Tutin 1968; Пименов, Остроумова 2012; Govaerts 2024). Uz ziemeļiem samērā plaši sastopama Eirāzijas arktiskajos apgabalos Skandināvijā un Krievijā, savukārt uz dienvidiem – lielākajos Eirāzijas kalnu masīvos – Alpos, Himalajos, Altajā u. c. (Ефимов, Конечная 2018; GBIF 2022; Govaerts 2024). Baltijas reģionā suga sastopama reti (Jankevičiené et al. 1996; Kukk et al. 2020; Rašomavičius 2021). Latvijā suga sastopama diezgan reti, nevienmērīgi, galvenokārt Vidzemes augstienē, Daugavas ielejā un Zemgales līdzenumā (Fatare 1992, 2003; GBIF 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 42 735 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 220 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām pēdējās desmitgadēs nav, tomēr jāpiezīmē, ka vēsturiskajās atradnēs Ziemeļvidzemē, Gaujas baseina upju ielejās un Ziemeļkurzemē suga nav atkārtoti konstatēta (Fatare 1992, 2003). Vairākos apvidos, kur suga agrāk bija zināma, dabas aizsardzības plānu (piemēram, Silamiķele 2011) izstrādāšanas laikā pēdējos gados tā nav konstatēta. Ir pamats uzskatīt, ka EOO ir samazinājies.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Visticamāk, suga bieži nav atpazīta un jaukta ar līdzīgo meža suņburkšķi Anthriscus sylvestris. Latvijā Tatārijas stobulis sastopams gandrīz tikai nelielu upju palieņu joslās vai upju ielejās, turklāt galvenokārt atrastas savrupas atradnes ar nelielu indivīdu skaitu. To var spriest pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), publikācijām par dažādu teritoriju floru (Вимба 1985; Priede 2017) un ĪADT dabas aizsardzības plāniem, piemēram, dabas parkam “Vilce” (Rove 2006) un dabas liegumam “Vesetas palienes purvs” (Bambe 2014).
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug daļēji noēnotās, mitrās, vāji skābās līdz kaļķainās, barības vielām bagātās augtenēs (Tichý et al. 2023). Nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Zālāju, krūmāju un mežu suga (Axmanová 2022). Latvijā tā sastopama aluviālos mežos un nogāžu un gravu mežos pie vidējām un mazām upēm. Suga sastopama arī upju krastmalu baltalksnājos un krūmājos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud dabisko upju iztaisnošana un palieņu zonu un upju krastmalu zonu iznīcināšana un pārveidošana. Novērots, ka, dabiskās sukcesijas rezultātā, aizaugot palienei ar lielākiem lakstaugiem, piemēram, smaržīgo kārveli Chaerophyllum aromaticum, Tatārijas stobuļa sastopamība mazinās (B. Bambe, nepubl. dati).
Aizsardzība. Aptuveni 60% atradņu konstatēti ĪADT, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Vilce” un “Ogres ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”, dabas liegumos “Jaša”, “Vesetas palienes purvs”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā dabiskās dzīvotnes, galvenokārt aluviālie meži un nogāžu un gravu meži, sekmējot mazo un vidējo upju dabisko posmu un ieleju aizsardzību. Jāpēta populācijas dinamika. Ieteicama šīs sugas iekļaušana īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Pēteris Evarts-Bunders*, Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Hemlock parsley – Conioselinum tataricum. In Latvia, it is rather rare, with an uneven distribution – mainly found in Vidzeme Upland, the River Daugava Valley and central Latvia (Zemgale Plain). The EOO is 42,735 km2, and the AOO – 220 km2. There have been no reliable data on changes in the AOO and the EOO in recent decades; however, it has not been consistently detected in previously recorded localities in northern Vidzeme, in the river valleys of the Gauja basin, and north-western Latvia. The population size and its dynamics are unknown. The species is most likely often not recognised and confused with Anthriscus sylvestris. In several areas where the species was previously found, it has not been consistently recorded when recently developing the site management plans of protected areas. Most likely, the EOO has decreased. C. tataricum grows in alluvial forests, slope and ravine forests along medium-sized and small rivers, on riverbanks with grey alder and shrubberies. The threats are the straightening of rivers and the destruction and transformation of floodplains and riverbanks. C. tataricum may decline due to interspecific competition, as the floodplain is overgrown with tall, highly competitive herbaceous plants, e.g., Chaerophyllum aromaticum. Approximately 60% of localities are in protected areas e.g., the Ķemeri National Park, the “Vilce” and “Ogres ieleja” Nature Parks, the “Vestiena” Protected Landscape Area, and the “Jaša” and “Vesetas palienes purvs” Nature Reserves. The conservation of the species’ habitats, mainly alluvial forests and slope and ravine forests, should be ensured, promoting the protection of the valleys of small and medium-sized rivers. The species’ population size should be clarified and monitoring established. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
