Morfoloģija un bioloģija. Taukzivij ir raksturīgs slaids, līdz 25 cm garš, sāniski saplacināts ķermenis, ko klāj smalkas zvīņas, kas savstarpēji nepārklājas. Ķermeņa krāsa dzeltenīgi brūna vai pelēkbrūna. Gar muguras spuru 9–15 melni plankumi, katrs ar dzeltenbaltu aptverošu gredzenu. Galvas apakšdaļa ir oranža, tāpat arī visas spuru ārējās malas. No katras acs līdz apakšžoklim stiepjas īsa, melna josla. Mute vērsta uz priekšu, ar biezām lūpām un īsiem, koniskiem zobiem. Īsā, bet platā muguras spura stiepjas pār visu muguru. Astes spura noapaļota, un to ar muguras un anālo spuru savieno šaura membrāna, kas dažkārt starp anālo un astes spuru var būt dziļi šķelta. Uz sāniem ir daudz neregulāru, šauru, brūnu šķērsenisku joslu un šķērsenisku plankumu. Nārsta laikā ķermenis iegūst pelēku un sarkanu nokrāsu. Daļa indivīdu dzimumgatavību sasniedz jau pirmajā dzīves gadā, bet vairākums nārsto divu gadu vecumā. Dzīves ilgums līdz pieciem gadiem (Ojaveer 2003; Ellis 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Eiropā izplatīta no Ziemeļu ledus okeāna līdz Biskajas līcim Atlantijas okeānā, arī Baltijas jūrā un ap Islandi un Britu salām. Atlantijas okeāna R daļā izplatība stiepjas no Kanādas līdz Delaveras līcim (ASV), iekļaujot Grenlandes piekrasti. Baltijas jūrā suga konstatēta Somu līcī līdz Helsinkiem un Botnijas līcī līdz 62o Z paralēlei (Ojaveer 2003; Ellis 2015). Latvijas ūdeņos suga konstatēta ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs (trīs noķeršanas gadījumi) ir Baltijas jūras atklātajā daļā uz smilšu un akmeņu sēkļiem. Jāņem vērā, ka šobrīd zivju uzskaitēs izmantotie klasiskie zvejas rīki un metodes nav piemēroti sugas konstatēšanai. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 6 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Izplatības areālā tiek uzskatīta par parastu sugu gan Atlantijas okeāna R, gan A daļā un šobrīd izplatības areāla robežās populācijas stāvoklis tiek vērtēts kā stabils (Smith-Vaniz, Heessen 2015). Datu par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām Latvijas ūdeņos nav.
Biotopi un ekoloģija. Bentiska jūras zivs, sastopama piekrastē no paisuma un bēguma joslas līdz 60 m dziļumam. Areāla apgabalos ar izteiktām plūdmaiņām to bēguma laikā var novērot plūdmaiņu lāmās, starp akmeņiem un mitrām jūras aļģēm. Sastopama arī iesāļos ūdeņos. Baltijas jūrā sastopama līdz 20 m dziļumam, uz akmeņainām gruntīm starp brūnaļģēm. Igaunijā lielākoties konstatēta līdz 10 m dziļumam. Kā slēptuvi mēdz izmantot tukšas gliemeņu čaulas. Baltijas jūrā nārsto no novembra līdz janvārim. Ikri un kāpuri attīstās starp akmeņiem vai tukšām molusku čaulām, un tos apsargā viens vai abi vecāki. Kāpuri ir pelaģiski; sasniedzot aptuveni 3 cm garumu, tie kļūst bentiski. Aktīva krēslas stundās. Barojas ar daudzsartārpiem, vēžveidīgajiem, sīkiem gliemjiem un zivju ikriem. Ziemas periodā atvirzās no piekrastes zonas uz dziļākiem ūdeņiem (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; Ellis 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Nav apstiprinātu sugai raksturīgu apdraudējumu. Suga parasti apdzīvo akmeņainus un rupjas granulometrijas substrātus un ir izmēros maza, tāpēc zveja to tieši neietekmē un suga reti nonāk piezvejā (Smith-Vaniz, Heessen 2015). Tā kā taukzivs ir bentiska suga ar zemu mobilitāti, lokālā mērogā to var apdraudēt vides piesārņojums, it īpaši piekrastes apgabalos (Vallis et al. 2006). Tā kā šobrīd Latvijā trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Tāpat ir jāveic pētījumi sugas biotopu platību un to izmaiņu precizēšanai. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Rock gunnel – Pholis gunnellus. In Europe, the species is distributed from the Arctic Ocean to the Bay of Biscay in the Atlantic Ocean and adjacent seas, including the Baltic Sea. In the Baltic Sea, it occurs in the Gulf of Finland up to Helsinki and in the Gulf of Bothnia up to 62° N. It is very rare in Latvian territorial waters, with only three observations in the open Baltic Sea, on sand and rocky shoals. The EOO is 6 km2, and the AOO is 8 km2. The current population status is estimated to be stable throughout its range. No specific studies have been conducted to estimate the regional population in Latvian waters, and therefore, no data are available on the regional population size and changes. It is a benthic marine fish found in coastal areas of the Baltic Sea up to depths of 20 m, mostly on rocky seabeds among kelp. The species has no economic importance. There are no confirmed species-specific threats. As the species generally inhabits rocky substrates and is small in size, it is not directly affected by fishing and is rarely bycatched. As there is currently insufficient information to assess the extinction risk of the species in Latvia, it has been assigned the category Data Deficient (DD). The species is not included on the lists of EU importance and Latvian protected species. Monitoring methods customised to detect the species are needed to clarify its distribution and regional population trends. Studies are also needed to determine the area and changes in the species' habitat.
Literatūras saraksts
