Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli vienmājas augi skrajās, mīkstās, zaļās velēnās. Stumbrs 2–3 cm augsts. Rizoīdu nedaudz. Sausas lapas sačokurojušās, mitras – atstāvošas. Lapas plātne plati lāpstveida, tās pamatne šaura un gals – pēkšņi īsi smails, mala ar strupiem zobiņiem, pie pamatnes gluda. Lapas dzīsla beidzas pirms lapas gala. Lapas plātnes šūnas lielas, ar plāniem šūnapvalkiem, pamatnē taisnstūrainas, augstāk sešstūrainas. Sporofīts stumbra galā, bieži sastopams. Setas tievas, līdz 2,5–4,0 cm garas, tumšsarkanas. Sporangiji mazi, eliptiski, uz leju pāriet garā, šaurā hipofīzē, kas pēc sporu izbiršanas saīsinās, atvere plata. Pēc sporu izbiršanas kolumella ilgi saglabājas. Peristoma zobiņi tumši sarkanbrūni, sausā laikā atliekušies, piekļaujas sporangijam. Sporas gludas, nogatavojas vasarā. Entomofila suga – nogatavojušos sporangiju hipofīze izdala cilvēkam nepatīkamu smaku, kas piesaista kukaiņus, kuri piedalās sporu pārnēsāšanā (Jukonienė 2003; Hallingbäck et al. 2008; Liepiņa 2017; Игнатов, Игнатова 2003; A. Āboliņa, nepubl. dati).
Izplatība. Suga ir reta visā Eiropā – sastopama Fenoskandijā, Krievijas ziemeļos un Urālos, kā arī Baltijas valstīs, līdz Spānijas ziemeļiem, Alpiem un Karpatiem. Ārpus Eiropas konstatēta arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Crum, Anderson 1981; Ignatov et al. 2006; Hallingbäck et al. 2019). Latvijā sastopama reti, galvenokārt Vidzemē. Pirmo reizi Kalsnavas pagastā Vesetnieku stacionārā atrada A. Āboliņa 1967. gadā (atkārtoti atrasta turpat 1972, 1984, 1988, 1994); vēlāk atrasta Teiču dabas rezervātā (B. Bambe, 1989, A. Āboliņa, 1992), Variešu pagastā (B. Bambe, 1999), Raganu purva D malā netālu no Ķemeriem (J. Kluša, 2015), Bažu purvā (A. Opmanis, 2019) (LVMI Silava sūnu herbārijs; Dabasdati.lv 2023; A. Opmaņa datubāze; A. Āboliņa, nepubl. dati). Sastopamības apgabals (EOO) ir 8328 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācija. Eiropā vērojams sugas reģionālās populācijas samazinājums. Apakšpopulācijas nav stipri izolētas (Hallingbäck et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas dinamiku 20. gs. pētījusi A. Āboliņa Vesetnieku stacionārā. Konstatēts, ka suga vienā vietā aug astoņus gadus, tad to nomaina citas sūnu sugas (parastā ūsaine Cirriphyllum piliferum, sīkzobu šķībvācelīte Plagiothecium denticulatum, meža šķībvācelīte P. nemorale, parastais vāverhipns Sciuro-hypnum curtum) (Āboliņa 1995).
Biotopi un ekoloģija. Ziemeļvalstīs suga aug uz govju mēsliem, kalnu reģionos uz aļņu un citu zālēdāju mēsliem. Tomēr tā var augt arī uz augu atliekām, kas bagātas ar slāpekli, vai stipri satrupējušas koksnes (Hallingbäck et al. 2014, 2019). Latvijā sugas ekoloģiju pētījusi A. Āboliņa, kura sugas izplatīšanās dinamikai sekojusi gandrīz 30 gadus. Secināts, ka suga ir tikai fakultatīvs koprofīts, bet biežāk sastopama uz nitrofilu augu (nātru, aveņu) atliekām. Suga atrasta vienīgi šaurlapju kūdreņos. Tā aug, kamēr substrātā saglabājas ar slāpekli bagātas barības vielas; ieviešas arī uz skujkoku celmu sveķu satecējumiem, kad sveķi sāk sadalīties un atbrīvojas slāpeklis (Āboliņa 1995). Vēlāk atrasta arī niedrājā un platlapju kūdrenī uz trupoša koka, šaurlapju kūdrenī augsnē, slapjā egļu-bērzu mežā uz satrūdējuša stumbra un arī uz meža dzīvnieka kaula purvā. Pavadošās sugas ir meža šķībvācelīte Plagiothecium nemorale, pūslīšu mēslsūna Splachnum ampullaceum, sarkanā mēslsūna S. rubrum (A. Āboliņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā lielākais drauds sugai ir lopu ganīšanas pārtraukšana, kā arī izmaiņas lopbarībā, kas maina lopu mēslu kvalitāti un tā var nebūt piemērota sugai (Hallingbäck et al. 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Suga atrasta dažās ĪADT: Teiču dabas rezervātā, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Slender gland-moss – Tayloria tenuis. The moss species is rare throughout Europe, occurring in Fennoscandia, northern Russia and the Urals, as well as in the Baltic countries, southwards to northern Spain, the Alps and the Carpathians. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1967. It is rare in Latvia, found mainly in Vidzeme. EOO is 8,328 km2, and AOO is 24 km2. In Latvia, the regional population dynamics of the species were studied in the 20th century by A. Āboliņa in Kalsnava parish. It has been observed that the species grows in one location for eight years, after which it is replaced by other bryophytes. The species grows on the remains of nitrogen-loving plants (nettles, raspberries) in bog woodland, and also establishes on coniferous stumps with resin accumulations when the resin begins to decompose; it has also been found on decaying wood, on soil, on rotting trunks, and even on animal bones in a raised bog. In Europe, the greatest threat to the species is the cessation of livestock grazing, as changes in fodder affect the quality of manure, which may no longer be suitable for the species. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro- reserves should also be considered. The species has been found in some protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve and the Ķemeri and Slītere National Parks. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
