Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Ļoti mainīga izskata augi. Vidēji lieli, daži līdz pat 35 cm. Suga veido smalkas velēnas, kas ir brīvi peldošas vai piestiprinātas pie substrāta. Augi ir neregulāri zaroti. Stumbra lapas 1,4–5,2 × 0,4–1,4 mm, pamatnē plati olveida, trīsstūrveida ar pakāpeniski sašaurinātu galu, nedaudz noliektas, lapas augšgals sagriezts. Lapas dzīsla vienkārša, un beidzas 65–90% līdz lapas galam. Lapas mala gluda vai sīki zobaina. Stūru šūnas lielas, skaidras. Sajaucama ar Zentnera sirpjlapi Drepanocladus sendtneri, tāpēc drošāk nosakāma mikroskopiski pēc stūru šūnām un šaurās dzīslas (FNA 2014; Liepiņa 2017; Krajewski et al. 2020).
Izplatība. Suga izplatīta Ziemeļ- un Dienvidamerikā, kā arī Eirāzijā. Eiropā sastopama Islandes rietumos, lielākajā daļā Fenoskandijas, Svalbārā, Igaunijā, austrumos līdz Krievijai (Hodgetts 2015). Reti sastopama Centrāl- un Austrumeiropā, arī Āzijā (Hedenäs 2003, 2014). Latvijā sastopama Vidzemē un Latgalē, kur tā konstatēta pārejas purvā (B. Bambe, 2010) un tīros saldūdens ezeros – Ota ezerā Krāslavas novadā (U. Suško, 2016), Ilzes jeb Gruženieku ezerā Jēkabpils novadā (E. Zvejniece, 2019), Lapiņu ezerā Valkas novadā (U. Suško, 1998). Lapiņu ezerā suga atkārtoti fiksēta gan 2008. gadā (U. Suško), gan 2016. gadā (A. Opmanis). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5636 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Sugas izplatību ierobežo piemērotu minerālvielām nabadzīgu, pārmitru biotopu pieejamība un to nākotnes tendences.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija nedaudz mazinās (Hallingbäck et al. 2019). Turpretim tai ir lielas un stabilas apakšpopulācijas Somijā un Zviedrijā (Huttunen, Pihlaja 2019; ArtDatabanken 2020). Latvijā suga ir atkarīga no ļoti tīru saldūdens ezeru (arī purvu) biotopiem, kuru izplatība ir ierobežota un aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs (DAP 2020). Dati neuzrāda labvēlīgas nākotnes tendences reģionālās populācijas stāvokļa saglabāšanai. Izņēmums – Lapiņu ezerā sugas apakšpopulācija ir stabila, tā bieži sastopama visapkārt ezeram.
Biotopi un ekoloģija. Aug klājienos, galvenokārt mezotrofu un eitrofu ezeru gultnē, kā arī mitrājos un purvos (Hedenäs et al. 2014). Sastopama arī distrofos un oligotrofos ezeros (piemēram, lobēliju ezeros) ar zemu mineralizācijas pakāpi 0,1–2,4 mS/m un pH 5,94–7,04. (Rydin et al. 1999; Hedenäs 1998, 2003). Latvijā suga novērota augu sabiedrībā ar iegrimušo raglapi Ceratophyllum demersum, harām Chara filiformis un Chara globularis, Kanādas elodeju Elodea canadensis, mieturu hidrillu Hydrilla verticillata, smalko najādu Najas tenuissima, strupo nitellīti Nitellopsis obtusa, Dalekarlijas avotsūnu Fontinalis dalecarlica, Lapzemes āķīti Hamatocaulis lapponicus, tundras sirpjsūnu Sarmentypnum tundrae, bezgredzena sirpjsūnu S. exannulata (A. Opmaņa, U. Suško novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Ūdens piesārņojums un eitrofikācija var būt galvenais sugas apdraudējums. Centrāleiropā novērojama mitrāju un nepārtraukta biotopa apjoma un kvalitātes mazināšanās (Hallingbäck et al. 2019). Uzlabojot briologu un citu dabas pētnieku zināšanas sugas un tai līdzīgo sugu noteikšanā, var sagaidīt jaunus sugas atradumus, tomēr nav sagaidāmas būtiskas izplatības pārmaiņas vai populāciju stāvokļa uzlabošanās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Zināmās tās atradnes ir ĪADT: dabas liegumos “Lapiņu ezers”, “Baltais purvs”, dabas parkos “Laukezers” un “Dridža ezers”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Hook-moss – Drepanocladus sordidus. The moss is widespread in North and South America, as well as Eurasia. In Europe, it is found in western Iceland, most of Fennoscandia, Svalbard, Estonia, extending east to Russia. It was first found in Latvia by U. Suško in 1998. In Latvia, the species is found in Vidzeme and Latgale, where it is found in transition mires and clean freshwater lakes. EOO is 5,636 km2, and AOO is 16 km2. The data do not show favourable future trends for the conservation status of the regional population of the species. The species is threatened by water pollution and eutrophication. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitats, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The known localities of the species are in protected nature territories – the “Lapiņu ezers” and “Baltais purvs” Nature Reserves, and the “Laukezers” and “Drīdža ezers” Nature Parks. Protection of the species’ localities and habitats is needed.
Literatūras saraksts
