Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Samērā lieli augi blīvās vai skrajās, tumši vai bāli zaļās velēnās. Stumbrs gulošs, līdz 15 cm garš, vienkāršs vai reti dihotomi zarots, ar gariem pavedienveida dzinumiem stumbra apakšpusē. Lapojums blīvs, augšupvērsts, lapas līdz 2,5 mm garas, 1–2 mm platas, pie pamatnes tās stipri paplašinātas un nedaudz asimetriskas, sausas ‒ noliekušās lejup. Lapas plātne plati mēlveidīga, tās gals ar trim nelieliem zobiņiem. Amfigastrijas nelielas, atstāvošas, platums nedaudz lielāks nekā garums, galā šķeltas 4–5 daļās, mala zobaina. Lapu šūnas sešstūrainas, gandrīz apaļas, var būt nedaudz saplacinātas vai izstieptas, ar uzbiezinātu šūnapvalku. Sporofītu veido ļoti reti (Āboliņa, Vimba 1959; Шляков 1979; Smith 1990; Naujalis et al. 1995; Paton 1999; Atherton et al. 2010).
Izplatība. Subokeāniska mērenā klimata joslas suga. Biežāk sastopama Eiropas R daļā, tostarp Madeirā, bet reta galējos ziemeļos un kontinentālajos reģionos, lielākajā daļā Vidusjūras reģiona tā nav sastopama. Domājams, izzudusi Portugālē. Citur sastopama Āzijā, piemēram, Krievijas Tālajos Austrumos, un Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014). Suga konstatēta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot daļu Latvijas DA. Pirmo reizi novērota 1907. gadā (J. Mikutovičs). Pēdējos 50 gados tā konstatēta vairāk nekā 600 reizes (LVMI Silava un I. Rērihas sūnu herbārija dati; Dabasdati.lv 2022; DAP 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 74 156 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1392 km2.
Populācija. Domājams, pašreizējā Eiropas reģionālā populācija ir stabila, sarukums nav novērojams vai ir neliels (Hodgetts 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un atzīmēto atradņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis, uzlabojoties sugu un biotopu ekspertu zināšanām.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar ēnainiem, mitriem skujkoku mežiem skābās augsnēs, arī rietumu ozolu mežiem, kur vietām tā var dominēt sūnu stāvā. Aug arī mežainās ganībās, tostarp uz kritalām un smilšakmeņu klintīm ēnainās ielejās. Latvijā suga saistīta galvenokārt ar egli, bērzu, melnalksni auglīgos, mitros skujkoku mežos un staignājos. Suga atrasta zemsedzē, ciņos, uz koku pamatnēm un virszemes saknēm, kā arī uz trupošas koksnes, retāk uz smilšakmens atsegumiem. Pavadošās sugas ir slotiņu divzobe Dicranum scoparium, lielā dižspuraine Hylocomiadelphus triquetrus, spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, kailā apaļlape Odontoschisma denudatum, lielā greizkausīte Plagiochila asplenioides, Girgensona sfagns Sphagnum girgensohnii, piecrindu sfagns Sphagnum quinquefarium, tūbainā bārkstlape Trichocolea tomentella (A. Opmaņa, A. Āboliņas, B. Bambes, I. Rērihas, J. Klušas novērojumi). Dabisko mežu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), galvenais apdraudējums ir kailcirtes dabiskos un vecos, mitros skujkoku mežos.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Atradnes ir vairākās ĪADT: dabas liegumos “Mežole”, “Lubāna mitrājs”, “Slapjo salu purvs”, Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos. Jāaizsargā tās atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Baiba Bambe*, Anete Pošiva-Bunkovska, Līga Strazdiņa.
Summary. Greater whipwort – Bazzania trilobata. The liverwort is more common in Western Europe, including Madeira, but rare in the extreme north and continental regions, and absent in most of the Mediterranean. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1907. The species has been found in almost the entire territory of the country, except for part of the south-east Latvia. It has been detected more than 600 times in the last 50 years. EOO is 74,156 km2, and AOO is 1,392 km2. In Latvia, the size of the regional population and the number of recorded localities have recently increased as the knowledge of species and habitat expert know-how has improved. In Latvia, the species is mainly associated with spruce, birch, and black alder in fertile, wet coniferous forests and swamps. The species has been found in the understory, on tree bases and surface roots, as well as on decaying wood, and less frequently on sandstone outcrops. It is assessed as Near Threatened (NT), with the main threat being clear-cutting in natural and old moist coniferous forests. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. Localities are found in several protected nature territories – the “Mežole”, “Lubāna mitrājs”, “Slapjo salu purvs” Nature Reserves and the Gauja, Ķemeri and Slītere National Parks. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
