Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 8–20 cm augsts lakstaugs. Stublāji tievi, zaroti, raupji, četršķautņaini. Lapas un pielapes lancetiskas, neīstos mieturos pa četrām. Ziedi sīki, parasti pa 2–3, sakārtoti dihāzijos, kuri veido skarveidīgu saliktu ziedkopu. Vainags riteņveidīgs, vainaglapas trīs, baltas, līdz pusei saaugušas. Ziedkāti pavedienveidīgi, ar āķveidīgiem matiņiem, augļu laikā pagarinās un noliecas. Auglis – divu riekstiņu skaldauglis. Riekstiņi kaili, sīki, rievaini. Zied jūnijā līdz augustam. Aug grupās (Kabucis 2003). Paaudzes ilgums ir pieci gadi (Solstad et al. 2021). Izšķir piecas pasugas (Govaerts 2024). Latvijā, visticamāk, ir G. trifidum subsp. trifidum.
Izplatība. Suga plaši izplatīta Z puslodes arktiskajos, mērenajos un subtropu reģionos: Ziemeļ-, Ziemeļaustrum- un Centrālāzijā, Ziemeļ- un Austrumeiropā, dažviet arī Centrāleiropā, Ziemeļamerikā, izņemot tās D daļu, Grenlandē, Islandē (GBIF 2023; Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga izplatīta reti (Kizienė et al. 1996). Latvijā tā sastopama reti (Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 30 655 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2. Iespējams, suga izplatīta nedaudz biežāk, it īpaši A daļā, kur ir vairāk sugai piemērotu dzīvotņu. Suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un tās atradņu atzīmēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Pētījumi par izplatības pārmaiņām nav veikti. Tomēr, salīdzinot ar 20. gs. beigām (Kabucis 2003), pieaugot ezeru floras pētījumu intensitātei, valsts DA daļā atradņu skaits ir palielinājies (DAP 2023).
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama galvenokārt ezeru krastu zāļu un pārejas purvos, slīkšņās, retāk smilšainos liedagos, krūmājos un slapjos mežos (Kabucis 2003; DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Nozīmīgākais apdraudējums ir hidroloģiskā režīma maiņa, galvenokārt susināšana. Iespējams, dažviet bebru darbības rezultātā dzīvotnes tiek appludinātas.
Aizsardzība. Konstatēta daudzās ĪADT: Teiču dabas rezervātā, Gaujas un Rāznas Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Klāņu purvs”, “Ļubasts” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradnēs jānodrošina sugai piemēroti mitruma apstākļi, nav pieļaujama nosusināšana. Jāpēta sugas izplatība un jānosaka populācijas lielums. Ieteicama šīs sugas iekļaušana īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Northern three-lobed bedstraw – Galium trifidum. Rare in Latvia. The EOO is 30,655 km2, and the AOO – 116 km2. The species is probably more common, especially in eastern Latvia. The species is not on the list of protected species, and insufficient attention has been paid to recording its occurrences. However, compared to the distribution known at the end of the 20th century, with the increasing intensity of lake flora research, the number of recorded localities has increased in south-eastern Latvia. Studies on the distribution and population size have not been conducted. The species grows mainly in lakeshore fens, less frequently on sandy beaches, shrubberies and wet forests. The most significant threat is changes in the hydrological regime, mainly drainage. Some localities are flooded due to beaver activity. G. trifidum has been found in a few protected areas: the Teiči Strict Nature Reserve, the Gauja and Rāzna National Parks, and the “Klāņu purvs” and “Ļubasts” Nature Reserves. To preserve the species, an undisturbed hydrological regime must be ensured with drainage not being allowed. Studies on the distribution of the species are necessary, and the population size must be determined. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
