Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli, 3–7 cm augsti augi, veido skrajas vai blīvas gaiši dzeltenzaļas vai bāldzeltenas velēnas. Stumbrs ar blīvu, brūnu rizoīdu tūbu. Sausas lapas blīvi pieguļošas, mitras – atstāvošas, 0,5–1,0 mm garas, garums 3–4 reizes lielāks nekā platums, šauri vai ovāli lancetiskas, mala plakana vai atliekusies, gals smails. Lapas mala zobaina, ar vienkāršiem vai dubultiem zobiņiem. Lapas dzīsla ieiet lapas smailē. Lapas šūnas līdzīgas kā biežāk sastopamajai parastajai avoksnei P. fontana, lapas lejasdaļā vairāk vai mazāk taisnstūrainas, virzienā uz lapas galu kļūst garākas, šaurākas, mamillozas; mamillas šūnu lejasdaļā un reizēm arī augšdaļā. Setas 1,5–2,0 cm garas, sporangiji olveidīgi, noliekušies (Лазаренко 1955; Савич-Любицкая, Смирнова 1970; Smith 1978; Hallingbäck et al. 2008).
Izplatība. Eiropā plaši izplatīta suga, bet virzienā uz dienvidiem un austrumiem kļūst retāka un vairāk saistīta ar kalniem. Sugas augstuma diapazons ir 50–3270 m v.j.l. (Sabovljevic, Blockeel 2019). Tomēr sugas kopējā izplatība nav īsti zināma, jo nereti tā netiek pareizi noteikta. Ārpus Eiropas daudz atradņu ir Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē, arī Āzijā (Sabovljevic, Blockeel 2019). Mūsdienās Latvijā zināmas septiņas atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas herbāriji ievākti kopš 1983. gada (LVMI Silava sūnu herbārija dati). Novērota Skaistkalnes pagastā pie Rukšu ezera (A. Āboliņa, 1983), Teiču dabas rezervātā pie Šūmānu ezera un Ozolsalas purva, Krāslavas novadā pie Mušas dīķiem, Cēsu novadā pie Taurenes ezera un Ļaudonas pagastā (B. Bambe, 1988–1999), kā arī Slīteres Nacionālajā parkā un tā apkārtnē (I. Rērihas novērojumi). Sastopamības apgabals (EOO) ir 9724 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācija. Suga nav viegli nosakāma, tāpēc daudzas atradnes Centrāleiropā neatbilst šai sugai un suga var būt atzīmēta pārāk bieži (Sabovljevic, Blockeel 2019). Latvijā sugas reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug mitrās klinšu plaisās vai uz mitriem, noēnotiem akmeņiem gar strautiem, parasti kalnu reģionos uz kaļķiežiem. Latvijā suga atrasta pārejas purva avoksnājā un purvainā mežā – niedrājā – uz slapjas takas un stigas, dabiska strauta malā, arī pie zivsaimniecības dīķiem mitrā palienē un ceļmalas grāvī.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud biotopu izmaiņas un pārveidošanās, sausums, kūdras ieguve. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumā “Ances purvi un meži” un Slīteres Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāatjauno biotopi un dabiskie procesi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Woolly apple-moss – Philonotis tomentella. A widespread moss in Europe, but becoming rarer and more associated with mountains to the south and east. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1983. Today there are seven known localities of the species in Latvia, found in different regions of the country. EOO is 9,724 km2, and AOO is 28 km2. In Latvia, the size and trends of the regional population of the species are unknown. In Latvia, it grows in transition mires in spring fens and swamp forests – in reed beds along wet paths and tracks, near streams, as well as by fish ponds in wet floodplains and in roadside ditches. The species is threatened by habitat changes and transformation, drought, and peat extraction. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been recorded in protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, the “Ances purvi un meži” Nature Reserve and the Slītere National Park. Protection and management of the localities of the species should be ensured, restoration of habitats and natural processes should be performed, and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
