Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–30 cm augsts lakstaugs. Saknenis ložņājošs, veido skraju ceru. Lapu makstis pie pamata sarkanbrūnas. Lapas pelēkzaļas, īsākas nekā stublājs, 0,2–0,3 cm platas, gals nosmailots. Dažādvārpu grīšļu grupas suga: ziedkopā stublāja galā ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās nedaudz atstatus 2–3 olveidīgas vai īsi cilindriskas, 0,8–2 cm garas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējā vārpiņa ar īsu, līdz 1 cm garu kātiņu. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa manāmi garāka nekā vārpiņa. Pūslīša segplēksne īsāka nekā pūslītis, brūna, gar apmali gaišāk plēvjaina, vidū ar zaļganu joslu. Pūslītis otrādi plati olveidīgs, tūbaini apmatots, sākumā zaļš, nogatavojoties rūsgans, knābītis ļoti īss. Auglis – pūslītī ietverts riekstiņš. Zied maijā un jūnijā (Егорова 1999; Toom et al. 2016).
Izplatība. Tā ir samērā plaši izplatīta suga Eirāzijā, sastopama no Pireneju pussalas līdz Austrumsibīrijai (Chater 1980; GBIF 2022; Govaerts 2024). Izplatīta Zviedrijas D daļā, kā arī samērā plaši Igaunijas rietumos (Baroniņa et al. 2003; GBIF 2022). Latvija atrodas areāla Z robežas tuvumā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Tā kā suga Latvijā pirmo reizi konstatēta 2018. gadā, ticamu datu par izplatības pārmaiņām valstī nav.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Populācijas lielums abās atradnēs ir izvērtēts 2018. un atkārtoti 2022. gadā un kopā nepārsniedz 30 fertilus indivīdus. Taču, ņemot vērā, ka dažus desmitus kilometru no Latvijas robežas Igaunijas R daļā suga ir samērā plaši sastopama piejūras, mainīga mitruma un cita veida zālājos, kas ir samērā bieži sastopami arī Latvijā, ir iespēja nākotnē šo sugu atrast arī citviet Latvijas centrālajā un R daļā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug galvenokārt valgās līdz mitrās, kaļķainās, barības vielām nabadzīgās līdz vidēji bagātās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā optimālas tās dzīvotnes ir gan kaļķaini zāļu purvi un molīnijas Molinia zālāji, gan sausi zālāji un saulainu mežmalu zālāji, arī zālāji iesāļās augsnēs kontinenta vidienē (Sádlo et al. 2007). Latvijā sastopama piejūras zālājos un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs. Iespējams, sugai ir plašāka ekoloģiskā amplitūda un tā var tikt konstatēta arī cita veida zālājos. Latvijā ir maz zināms par sugai piemērotām dzīvotnēm, kur tā varētu būt sastopama. Taču jāņem vērā, ka kaimiņvalstīs suga ir konstatēta dažādos zālājos (Toom et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pētījumu par apdraudējumiem Latvijā nav. Citur Eiropā sugu apdraud zemes lietojuma veida maiņa, ganīšanas pārtraukšana, lauksaimniecības intensifikācija un urbanizācija. Latvijā sugu potenciāli apdraud zālāju aizaugšana, zemes izmantošanas veida maiņa, piemēram, pļavu uzaršana vai apmežošana.
Aizsardzība. Viena no atradnēm ir dabas liegumā “Lielupes grīvas pļavas”, otra – ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Abas sugas atradnes atrodas dabiskos zālājos, un sugas saglabāšana ir vistiešākajā veidā saistīta ar sugai piemērotu zālāju apsaimniekošanu – regulāru pļaušanu vai ekstensīvu ganīšanu. Lai objektīvāk novērtētu populācijas lieluma pārmaiņas un noteiktu pasākumus sugas saglabāšanai, jāpārbauda citas potenciālās atradnes, kā arī jāprecizē sugas populācijas lielums un apdraudošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošu apsaimniekošanu. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Downey-fruited sedge – Carex tomentosa. In Latvia, currently, two localities are known. Both the AOO and the EOO are 8 km2. As the species was only first detected in Latvia in 2018, there are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The population size in both known sites does not exceed 30 individuals. However, since the species is relatively widely distributed across different coastal grassland types in Estonia, similar to those in Latvia, the species may also be found in central and western Latvia. In Latvia, C. tomentosa was found in semi- natural grasslands (both localities); only one of the localities occurs in a protected area (the “Lielupes grīvas pļavas” Nature Reserve). In Latvia, the species is potentially threatened by grassland overgrowing, and land use change (e.g., ploughing up of meadows and afforestation). An inventory of suitable habitats is needed to clarify the distribution of the species to specify its population size and threats that would allow the introduction of appropriate management. C. tomentosa should be included on the protected species list of Latvia.
Literatūras saraksts
