Morfoloģija un bioloģija. Par mājas zvirbuli nedaudz lielāks bridējputns. Mugura smilškrāsā, uz galvas kontrastains ornaments. Knābis melns. Acs gredzens dzeltens (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, bet ēd arī citus sīkus bezmugurkaulniekus (BirdLife International 2021). Ligzda zemē izkašņāta bedrīte bez izklājuma. Dējumā parasti četras olas. Mazuļi ligzdbēgļi (Baumanis, Klimpiņš 1997). Gājputns, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ļoti plašs ligzdošanas areāls, kas aptver gandrīz visu Eirāziju līdz ziemeļu polārajam lokam, izņemot Tibetas kalnieni un Mongoliju. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, Dienvidāzijā un Indonēzijā, fragmentāri arī Vidusjūras reģionā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, izplešoties D daļā, bet sašaurinoties ziemeļos. Taču iespējams, ka novērotās pārmaiņas Skandināvijā skaidrojamas ar atšķirībām izpētē (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1776 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 78 451 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2019). Eiropas populācija sarūk. Krievijā un Baltkrievijā populācija sarūk, bet Igaunijā un Lietuvā – stabila (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 450–900 pāri (900–1800 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija mazinās, bet īstermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo jūrmalas smiltājus, smilšainus ūdenstilpju krastus un karjerus (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 3,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiska loma ir rekreācijai piekrastē un pārmaiņām karjeru platībās un apbūves intensitātē. Ligzdas apdraud suņi, lapsas Vulpes vulpes un olēdāji putni. Klimata pārmaiņu dēļ gaidāmas biežākas vētras un krasākas ūdenslīmeņa svārstības, kuru dēļ var applūst ligzdas. Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka būtiskākos draudus sugai rada dzīvotņu degradācija un zudums. Suga ir jutīga pret putnu botulismu (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Upes tārtiņš nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču vairākās no tām šī suga ligzdo. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jānovērš traucējumi ligzdošanas vietās un jāuztur ligzdošanas dzīvotnes.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Little Ringed Plover − Charadrius dubius. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 1,776 km2, the EOO – 78,451 km2. The breeding population is estimated at 450–900 pairs (900–1,800 adult individuals). The population is declining in the long term, while the short-term trend of the population is unknown. Inhabits coastal sandbanks, sandy banks of water bodies and quarries. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that coastal recreation and changes in quarry areas, as well as the intensity of building development, play an important role. The nests are threatened by dogs, Vulpes vulpes and birds that predate on eggs. Climate change is expected to lead to more frequent storms and more dramatic fluctuations in water tables, which can flood nests. The species is susceptible to avian botulism. The legal status of protected species does not need to be changed in Latvia. The elimination of disturbance in breeding areas and the maintenance of breeding habitats is required for the protection of the species.
Literatūras saraksts
