Morfoloģija un bioloģija. Mājas strazda lieluma bridējputns ar īsām kājām un samērā garu asti. Galva, kakla sāni un mugurpuse smilšu pelēkbrūna ar tumšiem raibumiņiem, rīkle un krūtis gaišākas, pārējā vēderpuse balta. Pārtiek no dažādiem sīkiem bezmugurkaulniekiem. Ligzda uz zemes uz smilšainām un akmeņainām sērēm vai mežā, parasti netālu no ūdens. Dējumā 3–4 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā abi pāra putni. Gājputns, ziemo Eiropas DR daļā, Vidusjūras valstīs un Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj lielu daļu Eirāzijas no tundras robežas ziemeļos līdz Turcijai–Irānai–Mongolijai dienvidos. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, Dienvidāzijā un Austrālijā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz samazinājusies, it īpaši centrālajā un D daļā (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība ir samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču ticams, ka rezultātu ietekmē pārmaiņas mērķtiecīgā upju izpētē (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 3280 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 81 851 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Sarūk arī Eiropas populācija. Igaunijā populācija sarūk, Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā – stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 3197–6143 pāri (6394–12 286 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir nezināma (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas sezonā apdzīvo galvenokārt lielākas upes, arī ezerus ar klajiem, niedrēm neaizaugušiem krastiem (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka sugu apdraud traucējums un upju pārveidošana (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Upes tilbīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, bet ir sastopama daudzās no šīm teritorijām. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jāmazina rekreācijas radītais traucējums.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Sandpiper − Actitis hypoleucos. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004 and continued to decline between 2000–2004 and 2013–2017, but changes in river surveys are likely to play an important role. The AOO of the breeding population is 3,280 km2, the EOO – 81,851 km2. The breeding population is estimated at 3,197–6,143 pairs (6,394–12,286 adult individuals). The long-term as well as short- term population trend is unknown. During the breeding season, the species mainly inhabits larger rivers, as well as lakes with open, reed-free shores. The threats have not been studied in Latvia. The species is threatened by disturbance and river transformation. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. The reduction of disturbances caused by recreation is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
