Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–30 (40) cm augsts lakstaugs. Sakneņi īsi, paresni, tumšbrūni, gumveidīgi. Stublājs stāvs, vienkāršs, kails. Turzītes brūnas, veselas, kailas, garas, stobrveidīgas. Lapas diezgan cietas, ādainas, lancetiskas, 4–10 cm garas un 0,4–1 cm platas, kailas vai apakšpuse ar īsiem matiņiem un zilganzaļa, lapas virspuse tumšzaļa, mala gluda, nedaudz ierotījusies. Apakšējās lapas ar kātiem, pamatne ķīļveidīga vai nošķelta. Augšējās lapas sēdošas. Ziedi šaurā, skrajā, vārpveidīgā, 6–12 cm garā ziedkopā, tās lejasdaļā bagātīgi ar violetiem vairpumpuriem, augšdaļā ziedi. Tie ir divdzimumu vai viendzimuma. Apziednis vienkāršs, iesarkans, retāk balts vai sarkans, apmēram 3 mm garš. Vairpumpuri sēdoši, olveidīgu pieziedlapu žāklēs. Auglis – ap 3 mm garš, brūns, trīsšķautņains riekstiņš, garāks nekā apziednis. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Augs vairojas ar vairpumpuriem, augļi attīstās reti (Gavrilova 2001, 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Eirāzijā un Ziemeļamerikā diezgan plaši izplatīta cirkumpolāra (cirkumboreāla, cirkumarktiska) suga, sastopama pola tuvumā un izolēti kalnu apgabalos no mērenās līdz vēsajai zonai (Gavrilova 2001, 2003; Priedītis 2014). Dānijā izzudusi (Govaerts 2024). Igaunijas centrālajā un Z daļā sastopama bieži, D daļā daudz retāk (Kukk, Kull 2006; Kukk et al. 2016), bet pēdējās dekādēs atradņu skaits ir mazinājies, un tā sastopama vairs tikai Z un centrālajā daļā, kā arī Sāmsalā (eElurikkus 2024). Lietuvā minēta tikai vecos literatūras avotos (Kuusk et al. 1993). Latvija atrodas vienlaidu areāla D malā, suga sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts ZA daļā. Vistālākās atradnes D virzienā atrodas pie Jaunjelgavas (U. Suško, V. Baroniņa nepubl. dati) un starp Daugavu un Aizkraukles purvu (Priedītis 2014). Agrāk Latvijā bija zināmas 12 atradnes valsts A daļā. Kopš 1991. gada zināmas tikai divas sugas atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms. Līdzšinējās divas atradnes, kas ir konstatētas kopš 1991. gada, visticamāk, ir izzudušas – Aizkraukles atradne ir iznīcināta, ierīkojot Rīgas–Kokneses dzelzceļa līnijas paralēlo sliežu ceļu, bet Jaunjelgavas atradnē suga pēdējos gados vairs nav konstatēta, jo pļava ir aizaugusi. Tajā auga desmit indivīdi (LU BI kartotēka). Sugai piemērotas dzīvotnes Latvijā joprojām ir sastopamas, taču mērķtiecīgi sugas meklējumi nav bijuši. Tāpēc tiek uzskatīts, ka neliela (līdz 50 pieaugušo indivīdu) sugas populācija valstī joprojām pastāv.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mitrās, barības vielām nabadzīgās, galvenokārt vidēji skābās augtenēs (Tichý et al. 2023). Latvijā aug mitrās un kūdrainās pļavās, parasti vietās ar paskraju veģetāciju (Priedītis 2014). Aizkraukles atradnē tā auga zilganās molīnijas Molinia caerulea zālājā (LU BI kartotēka). Sugas dzīvotnes stāvoklis Jaunjelgavas atradnē ir slikts, jo pļava aizaug ar krūmiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana un aizaugšana ar krūmiem, dabisko zālāju pārveidošana par kultivētajiem zālājiem un aramzemēm, nosusināšana, organisko un mākslīgo mēslošanas līdzekļu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā, kā arī cita zemes lietojuma veida maiņa un klimata pārmaiņas.
Aizsardzība. Neviena no abām pēdējām zināmajām sugas atradnēm neatrodas ĪADT vai mikroliegumā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes un suga jāmeklē citviet valsts A daļā, lai noskaidrotu sugas izplatību, populācijas lielumu Latvijā. Jāapsaimnieko un jāaizsargā zālāji sugas atradnēs, kā arī jāatjauno dabiskie zālāji.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Alpine bistort – Bistorta vivipara. Very rare in Latvia, occurs on the southern limit of its range, mostly in the north-eastern part of the country. Since 1870, 12 localities have been recorded in Latvia. Only two occurrences have been known after 1991. Both the AOO and the EOO are 8 km2. The species has been found in wet grasslands on peat soil, usually with sparse vegetation. The condition of the species’ habitat in the locality near Jaunjelgava is poor due to the overgrowth of shrubs. The threats are abandonment of semi-natural grasslands and subsequent overgrowing, transformation of semi-natural grasslands into sown grasslands and arable land, drainage of wet semi-natural grasslands, use of fertilisers and agricultural chemicals, especially in semi-natural grasslands, and building-up the semi-natural grasslands. The population size in Latvia is unknown. Most likely, in both recent localities the species is extinct, as the locality near Aizkraukle was destroyed by building a railway line and the other locality overgrows with shrubs. Neither of the two species’ localities occurs in protected areas. B. vivipara is on the list of protected species of Latvia. A targeted species inventory is required along with appropriate semi- natural grassland management.
Literatūras saraksts
