Morfoloģija un bioloģija. Nedaudz lielāka nekā strazds. Tēviņš ir koši dzeltens ar melniem spārniem un asti un sarkanu knābi. Mātītei mugurpuse olīvzaļa ar dzeltenīgāku virsasti. Vēderpuse netīri balta ar sīkiem pelēkiem garenraibumiem. Parasti uzturas koku lapotnē, kur grūti pamanāma. Pārsvarā pārtiek no dažādiem kukaiņiem, vasaras beigās arī no ogām. Ligzdu no sausas zāles ievij zaru žāklē augstu lapu kokā. Dējumā 3–5 olas, gadā viens perējums. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropas kontinentālo daļu (Z robeža šķērso Somijas centrālo daļu) un sniedzas uz austrumiem līdz Mongolijai. Ligzdo arī Ziemeļāfrikā. Ziemo Āfrikā, galvenokārt uz dienvidiem no ekvatora (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nav būtiski mainījusies, taču skaidri redzama izplatības paplašināšanās Zviedrijā un Somijā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 10 404 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 88 090 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2017). Arī Eiropas populācija stabila. Visās Latvijas kaimiņvalstīs populācija stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 96 542–165 740 pāri (193 084–331 480 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug. Īstermiņa tendence iepriekš klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču, izmantojot jaunākos datus un IUCN rīku A kritērija aprēķināšanai, aplēsts, ka ar lielu varbūtību pēdējās trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par vairāk nekā 30%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādus mežus, bet parasti lapu koku mežus upju tuvumā, retāk parkus. Var sastapt arī mazos meža pudurīšos kultūrainavā (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 3,4 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Laika apstākļi var būtiski ietekmēt perējumu lielumu. Grieķijā augļkopji apkaro sugu kā kaitēkli.NT
Aizsardzība. Vālodze nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ligzdo daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Eurasian Golden Oriole − Oriolus oriolus. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 10,404 km2, the EOO – 88,090 km2. The breeding population is estimated at 96,542–165,740 pairs (193,084–331,480 adult individuals). The population is increasing in the long term. The short-term trend was previously classified as stable, however, the latest data suggest that there is a high probability that the population has declined by more than 30% over the last three generations. The species inhabits a variety of forests, but most often – deciduous forests near rivers, and less commonly – parks. It can also be found in small forest clusters standing in the cultivated landscape. The threats have not been studied in Latvia, but according to European assessments, weather conditions can have a significant impact on brood size. Monitoring of the population is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts
