Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Augi dzeltenīgi zaļi, klājienos. Stumbrs gulošs vai pacils, 2–3 mm garš, 1,5 mm plats. Stumbrs vidēji līdz blīvi noklāts ar bezkrāsainiem vai brūnganiem rizoīdiem. Lapas apaļas, lejasdaļā piestiprinātas 30–70° leņķī pret stumbru, bet tuvāk periantam lapas paplatinās un veido 70–80° leņķi. Eļļas ķermeņi gandrīz visās lapu šūnās, pa vienam (retāk divi) katrā šūnā, pelēki līdz brūngani, ar rupji graudainu malu. Periants pagarināts, vārpstveida. Vairķermeņi stumbra galā attīstās iekšēji (jeb endogēni – tam par godu piešķirts ģints nosaukums, lai nošķirtu no citām līdzīgām sūnām, kam vairķermeņi veidojas ārēji jeb eksogēni) (Петров 1963; Bakalin 2014).
Izplatība. Boreāla, subcirkumpolāra suga, sastopama 100–2000 m v.j.l. Plaši sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā, tostarp Fenoskandijā, kā arī Krievijā. Ziemeļvalstīs suga reti sastopama D reģionos (Петров 1963; Damsholt 2002; Hodgetts 2015; Hallingbäck 2019). Latvijā ļoti reta suga. Līdz šim atrasta tikai Vidzemē. 1887.–1999. gadā konstatētas trīs atradnes, no kurām divām ir aptuvenas atrašanās vietas norādes (Turkalnes apvidus Ogres novadā, grāvja nogāzē uz mālaini smilšainas zemes (A. Brutāns, 1887); Sāvienas apkaimē Madonas novadā (N. Malta, gads nezināms)). 1999. gadā atradne (B. Bambe) konstatēta Valkas novada Plāņu pagastā, 0,5 km uz rietumiem no Taures purva, aizaugušā smilšu karjerā pie Augstrozēm. Lai gan suga vērtējama kā pioniersuga un bieži saistīta ar antropogēnas izcelsmes objektiem (Sova 2006), piemēram, ceļmalām, grāvju nogāzēm, izstrādātiem karjeriem, tā ir ļoti reta ne vien Latvijā, bet arī vairākās citās reģiona valstīs. Ņemot vērā, ka suga ir samērā viegli nosakāma, nav pamata uzskatīt, ka tā ir palikusi nepamanīta. Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija mazinās (Hallingbäck 2019). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Lai arī suga ir samērā viegli nosakāma un tai nav specifiskas saistības ar retiem un apdraudētiem biotopiem, mūsdienās ir zināma tikai viena atradne, kas liecina par nelielu tās populāciju Latvijā.
Biotopi un ekoloģija. Pioniersuga, kuras pastāvēšanai nepieciešama atklāta augsne ar skābu līdz neitrālu reakciju (Sova 2006). Nepieciešami procesi, kas to nodrošina, – regulāri dabiskie traucējumi vai mērenas intensitātes apsaimniekošana. Teorētiski var būt sastopama dažādos biotopos, ja tajos ir attiecīgais substrāts. Aug mitrā mālainā vai smilšainā augsnē zemienēs, bieži vien grāvju malās un parasti sajaukumā ar citām sūnu sugām (Damsholt 2002). Novērota sabiedrībās ar divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, uzpūsto kailkausīti Gymnocolea inflata, robaino smaillapīti Isopaches bicrenatus, zemessomiņu nardiju Nardia geoscyphus, slaido krokkausīti Solenostoma gracillimum, birztalu lāpstīti Scapania nemorea (Schuster 1969; Váňa 1974; van Melick 1983).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugai nav lielu apdraudējumu, it īpaši Eiropas ziemeļos. Dienvid- un Centrāleiropā to var negatīvi ietekmēt piemērotu biotopu mazināšanās (Hallingbäck 2019) un gaisa mitruma līmeņa izmaiņas (Петров 1963). Latvijā draudi sugai nav pētīti. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Vienīgā atradne atrodas ārpus ĪADT. Jāveic sugas apdzīvotās atradnes apsaimniekošana un sabiedrības informēšana.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Delicate flapwort – Endogemma caespiticia. The liverwort is common in the boreal and sub-circumpolar regions of Europe and North America. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. Today, only one locality is known in Plāņi Parish of Valka municipality. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. There are insufficient data on the size and changes of the regional population in Latvia. It grows in moist clay or sandy soil in lowland areas, often on the edges of ditches, and usually in mixtures with other mosses. The species is threatened by habitat loss and degradation. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with a predicted continued decline in habitat area and quality. The species’ only locality is outside protected areas. It is necessary to include it in the list of protected species, to manage its localities, and to inform the public.
Literatūras saraksts
