Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–120 cm augsts zilganzaļš lakstaugs. Stublājs apakšdaļā veltnisks, augšdaļā četršķautņains, bagātīgi zarojas. Vienam augam bieži ir vairāki stublāji. Lapas iegareni lancetiskas, 2–6 cm garas, 0,3–1 cm platas, kopā ar tāda paša izmēra pielapēm veido neīstos mieturus pa 6–10 lapām katrā. Lapas plātnes apakšpuse gaišāka nekā virspuse, gals ar īsu dzeloņsmaili, plātne visplatākā vidusdaļā. Ziedkopa – plašs dihāzijs, kas veidojas stublāja un sānu zaru augšējo lapu žāklēs. Ziedi sīki, ziedkāti ļoti tievi, bieži nokareni. Kauss četrdaļīgs, saaudzis. Vainags balts, 0,3–0,4 cm plats, četrdaļīgs, saaudzis. Auglis – divu riekstiņu skaldauglis. Zied jūlijā un augustā (Kabucis 2003). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama Centrāl- un Austrumeiropā, kā arī plašā teritorijā līdz Donai Austrumeiropas līdzenumā (Valentine, Chater 1976; GBIF 2022). Vidusjūras reģionā sugai zināmas tikai atsevišķas salveida atradnes, savukārt uz ziemeļiem suga sastopama Somijā un Baltijas valstīs (GBIF 2022). Sastopamības apgabals (EOO) Latvijā ir 6750 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām pēdējās desmitgadēs nav, tomēr atsevišķas agrāk zināmās sugas atradnes Daugavas ielejā pie Pļaviņām un Jaunjelgavas ir iznīcinātas, ierīkojot Pļaviņu un Ķeguma ūdenskrātuvi, kas ir ievērojami samazinājis sugas izplatību pēdējos 60–80 gados (Kabucis 2003).
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Atradnēs indivīdu skaits ir neliels. Salīdzinot ar 20. gs. 80. gadu datiem (Фатаре 1978), zināmo atradņu skaits ir ievērojami pieaudzis, taču tas saistīts ar būtisku floristiskās izpētes līmeņa uzlabošanos. To var spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan pēc dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, piemēram, dabas parkam “Daugavas loki”, kas ir uzskatāms par vienu no svarīgākajām sugas kodolteritorijām (Evarts-Bunders, Jurševska 2010).
Dzīvotnes un ekoloģija. Tā aug galvenokārt mēreni mitrās, vidēji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās augtenēs, daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama dažādos jauktos un lapu koku mežos bagātos augšanas apstākļos, tai raksturīgās dzīvotnes ir veci jaukti platlapju meži, nogāžu un gravu meži, lakstaugiem bagāti egļu meži, kā arī aluviāli krastmalu un palieņu meži. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība egļu un lapu koku mežos, kā arī avoksnāju un mazo upīšu pārveidošana – bebru vai cilvēku veikta palieņu appludināšana, turpmāka ūdenstilpju veidošanās un krastu pārpurvošanās vai arī nosusināšana.
Aizsardzība. Aptuveni 70% sugas atradņu ir ĪADT: aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, Rāznas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Starinas mežs” u. c. Lai aizsargātu sugu, ir izveidoti trīs mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē tās populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Ņemot vērā piemērotu dzīvotņu sastopamību Latvijā, kā arī to, ka pēdējos gados atrastas vairākas vitālas atradnes, galvenokārt valsts DA daļā, iespējams, suga ir sastopama biežāk, nekā līdz šim uzskatīts. Jāizvērtē, vai ĪADT zonējums un pieļaujamās darbības nodrošina šīs sugas aizsardzību un saglabāšanos.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Bedstraw – Galium intermedium. In Latvia, the AOO is 136 km2, and the EOO – 6,750 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO over the past 20–30 years; however, some earlier recorded localities from the River Daugava Valley near Pļaviņas and Jaunjelgava have been destroyed along with the construction of the Pļaviņas and Ķegums Hydropower stations. That has significantly reduced the EOO compared to the distribution 60–80 years ago. In Latvia, G. intermedium occurs mainly in the south-eastern part of the country. It grows in broadleaf forests, ravine forests and spruce forests with rich herbaceous ground vegetation. Approximately 70% of the known localities are found in protected areas: the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, the Rāzna National Park, the “Starinas mežs” Nature Reserve and elsewhere. The main threats are intensive forestry operations, establishment of forest monocultures, drainage, and transformation of small rivers. Considering the occurrence of suitable habitats in Latvia and the fact that several localities have been found in recent years, mainly in south-eastern Latvia, the species may be potentially more common within the EOO. It is necessary to survey the known and potential localities to clarify the population size, distribution dynamics and threats.
Literatūras saraksts
