Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–25 cm augsts lakstaugs. Bumbulis bez dobuma, piesaknes tikai bumbuļa lejasdaļā. Stublājs stāvs, vienkāršs vai ar vienu zaru zvīņveida piezemes lapas žāklē. Lapas divas, zilganzaļas, maigas, plūksnaini dalītas, 2–5 cm garas, 4–9 cm platas, ar garu kātu. Ziedkopa – skrajš ķekars stublāja galotnē, ziedu skaits neliels, parasti 3–6 (8). Ziedu seglapas veselas, 1–1,3 cm garas, eliptiskas līdz otrādi olveida. Vainags purpura vai sārti violets, 1–1,7 cm garš, ar līdz 1 cm garu piesi. Auglis – pāksteņveida pogaļa ar ļoti īsu kātu, atveras ar divām vārsnēm, sēkla ar piedevu. Zied aprīlī un maijā (Edmondson 1993; Cepurīte 2003). Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Eiropas centrālajā un A daļā, atsevišķas salveida atradnes zināmas arī Pireneju pussalā. Samērā plaši sastopama Eiropas vēsajā, mērenajā un mēreni siltajā joslā no Skandināvijas ziemeļiem līdz Vidusjūras reģionam Francijā un Itālijā, savukārt uz austrumiem sugas izplatība sniedzas līdz Krievijas Eiropas daļas vidienei – Volgas baseinam (Edmondson 1993; Lidén 2011; GBIF 2022; Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga sastopama samērā reti un atsevišķu salveida atradņu veidā, relatīvi biežāk Rietumigaunijā, Sāmsalā (Rasiņš et al. 1993; Kukk et al. 2020). Latvijā suga sastopama reti, nevienmērīgi, galvenokārt R un centrālajā daļā (Фатаре 1986; Cepurīte 2003). Latvijā pirmoreiz konstatēta 1839. gadā, tomēr vairākās atradnēs cenopopulācijas izrādījušās nenoturīgas un pēdējos gados suga tajās atkārtoti nav konstatēta. Lai arī pēdējos 20–30 gados konstatētas vairākas jaunas, vitālas atradnes, tā joprojām uzskatāma par samērā retu, atsevišķās savrupās atradnēs sastopamu sugu. Sastopamības apgabals (EOO) ir 37 223 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais atradņu skaits ir aptuveni 25–30, tomēr tikai atsevišķās atradnēs konstatētas bagātīgas, vitālas cenopopulācijas (piemēram, Ostupes ielejā, dabas parkā “Embūte”, Biksēres parkā, Cesvaines parkā). Salīdzinot ar 20. gs. 80. gadu datiem (Фатаре 1986), suga ilgstoši nav konstatēta un, iespējams, izzudusi vairākās Vidzemes un Kurzemes atradnēs (piemēram, Skrīveros, Ogresgalā, Pļaviņās). Tajā pašā laikā iespējams, ka agrās un relatīvi īsās ziedēšanas fenofāzes dēļ suga nav tikusi atrasta vietās, kur tā ir sastopama. Pēdējos gados vidējais cīrulītis ir maz ievākts herbārijos (DAU, LATV). Izstrādājot dabas aizsardzības plānus ĪADT, kas ir uzskatāmas par sugas kodolteritorijām, tās atradnes nav vērtētas kvantitatīvi un izmantoti galvenokārt tikai literatūras avoti par sugas klātbūtni. Reizēm dabas aizsardzības plānos minēts, ka suga teritorijā ir konstatēta (piemēram, Salmiņa 2007; Bodnieks 2016), bet nav veikta indivīdu uzskaite.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām bagātu augteņu un daļēji noēnotu vietu suga (Tichý et al. 2023). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir palieņu meži, dažādi platlapju koku meži, gravu meži, kā arī krūmāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama vecos jauktos platlapju mežos, nogāžu un gravu mežos, arī vecos muižu parkos un upju krastmalu un mitru ieplaku baltalksnājos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud upju krastmalu krūmāju un baltalkšņu joslas izciršana un turpmāka sugas augteņu aizzelšana ar biezu atvasāju un lieliem lakstaugiem. Potenciālus draudus rada arī intensīva mežsaimnieciskā darbība, ūdenslīmeņa paaugstināšanās bebru darbības rezultātā, izbradāšana un zālāju kopšana parkos.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu konstatētas ĪADT: Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkos “Abavas senleja”, “Salacas ieleja”, “Embūte” un dabas liegumā “Jaša”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā sugai piemērotu dzīvotņu platību mazināšanos mežizstrādes, intensīvas apsaimniekošanas vai aizaugšanas rezultātā, Latvijā jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, arī apdraudošie faktori. Lai saglabātu sugu, neaizsargātajās atradnēs jāveido mikroliegumi. Pavasarī (aprīlī, maija pirmajā pusē) parkos vēlams nepļaut zālājus, ļaujot nogatavoties un izsēties sēklām.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Fumitory – Corydalis intermedia. Rare in Latvia, with an uneven distribution, and mainly found in the central and western parts of the country. The AOO is 72 km2, and the EOO – 37,223 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. During the last 20–30 years, new localities have been found, but the population size and its dynamics have not been studied. The total number of localities is ca. 25–30; however, only some of them are rich in individuals. Comparing the number of currently known sites with the data from the 1980s, the species has not been found for a long time and is likely extinct from several localities in central and western Latvia. Nevertheless, considering the early and short flowering period of C. intermedia when the species can be reliably detected, the true number of localities may be higher. C. intermedia grows in old mixed broadleaf forests, slope and ravine forests, old manor parks, grey alder forests on riverbanks and wet depressions. The threats are clear-cutting of riverbank shrubs and grey alder belts, followed by establishment of thick, tall herbaceous vegetation and regrown shoots. The other threats are intensive forestry operations, rise of water levels due to beaver activity, trampling, and intensive lawn management, i.e., early mowing, in parks. Approximately 50% of the species’ habitats have been found in protected areas: the Gauja National Park, the Ķemeri National Park, the “Abavas senleja”, “Salacas ieleja” and “Embūte” Nature Parks, and the “Jaša” Nature Reserve. It is necessary to examine the known and potential localities in Latvia, to clarify the population size, distribution and threats. Microreserves should be established in localities outside protected areas.
Literatūras saraksts
