Morfoloģija un bioloģija. Gandrīz vienmērīgi tumši brūns plēsējputns. Barība daudzveidīga – gan grauzēji, gan putni, arī vardes un zivis. Ligzdu būvē vecā kokā un izmanto to ilgus gadus. Dējumā 1–2 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Āfrikā un Tuvajos Austrumos (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Dienvidsomijas–Ziemeļukrainas līdz Ķīnas A daļai. Ziemo Dienvideiropā, Dienvidāzijā un Āfrikā (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā pieaugusi, taču Eiropas areāla D daļā un arī Latvijā suga izzudusi (Keller et al. 2020). Retās sastopamības dēļ izplatības pārmaiņas Latvijā starp 1980.– 1984. un 2000.–2004. gadu nav iespējams objektīvi novērtēt. Pēc 2000. gada ligzdošana vairs nav pierādīta (Ķerus u. c. 2021). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 23 111 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās (BirdLife International 2021a). Arī Eiropas populācija sarūk. Igaunijā populācija sarūk. Lietuvā populācija stabila, bet niecīga – 1–5 pāri. Baltkrievijā populācija īstermiņā stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma. Krievijā populācija ilgtermiņā sarūk, bet īstermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021b). Latvijā suga kā ligzdotāja ir izzudusi. Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 50 pieaugušu indivīdu. Arī populācijas tendence nav zināma, bet, ņemot vērā populācijas tendences kaimiņvalstīs, ir ticami, ka tā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir galvenokārt veci, netraucēti palieņu mežu masīvi, kas robežojas ar purviem, ezeriem, upēm un citām ūdenstilpēm (LOB 2002). Caurceļotāji novērojami dažādos biotopos. Paaudzes ilgums: 9,2 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Negatīvu ietekmi uz sugu atstāj slapjo mežu nosusināšana un upju un ezeru ūdenslīmeņa mākslīga regulēšana (Petriņš u. c. 1996), taču tas nevarētu būt vienīgais sugas izzušanas cēlonis. Kopumā Eiropā sugu apdraud dzīvotņu iznīcināšana, traucējums, malumedības un bojāeja elektrolīnijās. Dzīvotnes kvalitāti ir mazinājusi lauksaimniecības intensifikācija. Mežsaimnieciskā darbība ir būtisks traucējuma cēlonis. Sugu areālu pārklāšanās zonā notiek hibridizācija ar mazo ērgli Clanga pomarina (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” vidējais ērglis ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas liegumos “Orlovas (Ērgļu) purvs” un “Lubāna mitrājs”. Vidējais ērglis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Pededzes lejtece un Pārabaine” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Greater Spotted Eagle − Clanga clanga. Since the 1980s, the distribution in Europe has increased, however, the species has become extinct in the southern part of its range and in Latvia. Since 2000, breeding has not been documented. The AOO of the population migrating through Latvia is 24 km2, the EOO – 23,111 km2. The size of the migratory population is unknown, but it is suspected to be less than 50 adult individuals. The population trend is also unknown, but given the population trends in neighbouring countries, it is likely to be declining. The breeding habitat mainly consists of old, undisturbed floodplain forests bordering wetlands, lakes, rivers and other water bodies, while migrating birds are found in a variety of habitats. Drainage of wet forests and the artificial regulation of water levels in rivers and lakes have had a negative impact on the species, but this is unlikely to be the only reason for its disappearance. In Europe as a whole, the species is threatened by habitat destruction, disturbance, poaching and death on power lines. Increasing agricultural intensity has been contributing to the deterioration of habitat quality. Forestry activities are a major cause of disturbance. Hybridisation with Clanga pomarina is occurring in the range overlap zone. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
