Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Samērā lieli augi, dzeltenzaļi, spīdīgi, viļņotām lapām. Primārais stumbrs ložņājošs, stolonveida, klāts sīkām lapiņām, no tā atiet sekundārie stumbri, kas ir regulāri plūksnoti zaroti, līdz 10 cm gari (reti garāki), nokareni vai pacili. Lapas gareni ovālas, šķērsām viļņotas (gan sausas, gan slapjas), gals īsi pakāpeniski nosmailots, malā sīki zobots. Lapas dzīsla ļoti īsa, neskaidra vai ir divas īsas dzīslas. Setas nedaudz liektas, līdz 12 mm garas. Sporangiji paceļas virs lapām, eliptiski. Peristoms divkāršs, operkulums ar smailu knābīti. Sporofītu veido reti. Vecākiem dzinumiem ir brūna krāsa, kas atšķir sugu no citām sugām (Smith 2004; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Strazdiņa u. c. 2015).
Izplatība. Eiropā mērenā klimata joslā ļoti plaši izplatīta suga. Sastopama arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā reti sastopama, zināmas 117 atradnes galvenokārt Kurzemē un atsevišķi novērojumi arī Zemgalē. Pirmo reizi konstatēta 1907. gadā (J. Mikutovičs). Ir zināmas atradnes Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, Pampāļos, Klāņu ezera apkārtnē, Ruņupes ielejā, Daugavas ielejas kreisajā krastā lejpus Piksteres ietekas, Zvirgzdes kāpas tuvumā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 078 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 88 km².
Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir stabila (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums nav pētīts kvalitatīvo un kvantitatīvo datu trūkuma dēļ, tomēr konstatēto atradņu skaits pēdējos gados ir pieaudzis. Reģionālās populācijas lielums ir stabils.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama slapjos un sausos platlapju mežos uz vecu lapu koku (oša, liepas, ozola) stumbru un to pamatnes mizas, dolomīta atsegumos un uz apēnotiem laukakmeņiem. Citur Eiropā suga īpaši bieži sastopama uz kaļķakmens, bet aug arī uz kaļķainiem substrātiem, slānekļiem, smilšakmeņiem un magmatiskajiem iežiem. Lai gan suga ir izturīga pret noēnojumu, dziļi noēnotos mežos to nomaina lapsastu krūmīte Thamnobryum alopecurum. Par svarīgāko ir uzskatāms biotops, tomēr arī substrātam – koku sugai un koka vecumam – ir liela nozīme sugas izplatībā. Pavadošās sugas ir pinuma kažocene Anomodon viticulosus, trauslā frulānija Frullania fragilifolia, tamariska frulānija F. tamarisci, lapsastes vienādvācelīte Isothecium alopecuroides, klints pārzobe Zygodon rupestris (A. Āboliņas, I. Ķuzes, E. Oļehnovičas, L. Mihailovas, J. Saulīša novērrojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. Mūsdienās neizmanto, bet dzelzs laikmetā izmantota laivu drīvēšanai.
Apdraudējums. Apdraudošais faktors ir meža zemju pārveidošana, mežu izciršana. Veci lapu koki, it īpaši oši, ir nozīmīgs substrāts. Sugas izplatību mazina ošu slimība Hymenoscyphus fraxineus, kuras rezultātā var aiziet bojā veselas mežaudzes. Dienvideiropā sugai draudi ir savvaļas ugunsgrēki (Campisi, Cogoni 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija un neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (≤5).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Daļa atradņu ir ĪADT, piemēram, Slīteres Nacionālajā parkā. Sabiedrības informēšana varētu veicināt informācijas par sugas izplatību iegūšanu. Jāveic pētījumi par populācijas dinamiku.
Autors: Ligita Liepiņa.
Summary. Crisped Neckera – Exsertotheca crispa. The moss is found in temperate Europe, Asia and North America. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1907. A rare species in Latvia; there are 117 known localities mainly in Kurzeme and some records also in Zemgale. The EOO is 19,078 km², and the AOO is 88 km². There are known localities in the Ķemeri and Slītere National Parks, in Pampāļi, around Lake Klāņi, in the Ruņupe valley, on the left bank of the Daugava valley downstream of Pikstere estuary, near the Zvirgzdes dune. In Latvia, the regional population size of the species has not been studied due to a lack of qualitative and quantitative data, but the number of records has increased in recent years. The population size is stable. The species grows in wet and dry broad-leaved forests on the trunks and base bark of old deciduous trees (ash, lime, oak), on dolomitic outcrops and shaded boulders. The species is threatened by conversion and clearing of forest land. Old deciduous trees, especially ash, are an important substrate. The ash disease Hymenoscyphus fraxineus which can kill entire stands, reduces the spread of the species. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population and a small number of locations, i.e. ≤5. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. Some of the species’ localities are in protected nature territories – the Slītere National Park. Educating people could contribute to obtaining information on the distribution of the species. Population dynamics studies should be carried out.
Literatūras saraksts
