Foto: Līga Strazdiņa – vilnainā sarmenīte.

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: grimmiju Grimmiaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: NT, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2017.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (LC 2023), Dānija (NT 2019).
Biotopi: 1.4. Kadiķu audzes zālājos un virsājos, 1.9. Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 1. kat.

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Lieli augi irdenās, sirmi zaļās velēnās. Stumbrs 3–15 cm garš, neregulāri zarots, ar daudziem īsiem zariem. Lapas 3–6 mm garas, lancetiskas, pakāpeniski gari nosmaiļotas, gali bezkrāsaini, ar papillozām šūnām, mala ar lieliem, neregulāri novietotiem, taisniem vai atliektiem zobiņiem. Bezkrāsainais lapas akots 1–1,5 mm garš, veido arī bezkrāsainu apmali lapas galā. Lapas dzīsla spēcīga, beidzas lapas galā. Lapas plātnes šūnas gareni taisnstūrainas, ar izlocīti uzbiezinātiem šūnapvalkiem. Lapu malās pie pamatnes viena šūnu rinda no 10–15 caurspīdīgām šūnām ar gludiem apvalkiem. Sporangiji gareni olveidīgi, brūni; sporofītu veido reti (Лазаренко 1955; Smith 1978; Игнатов, Игнатова 2003; Hallingbäck et al. 2006; Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017; A. Āboliņa, nepubl. dati).

Izplatība. Kosmopolītiska suga. Plaši izplatīta Eiropā līdz Arktikai, tālāk uz dienvidiem sastopama kalnu apgabalos. Sastopama arī dažādos Āzijas reģionos, tostarp Himalajos, konstatēta Ziemeļ- un Dienvidamerikā, kā arī Āfrikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Antarktīdā (Blockeel et al. 2014; Hodgetts 2019; GBIF 2023). Latvijā zināma kopš 20. gs. sākuma (N. Malta – Lielkangari, Sāviena, 1914, 1918; M. Galeniece – Raksala, 1922). Atzīmēta kā reta suga Latvijā un Teiču dabas rezervātā (Aболинь 1968; Bambe u. c. 2017). Pēdējā laikā atrasta pārsvarā Kurzemes Z daļā (Kaltene, Mazirbe; I. Rēriha, A. Opmanis), reti arī Vidzemē (Silciems; A. Opmanis) un Latgalē (LVMI Silava). Sastopamības apgabals (EOO) ir 4703 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km².

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija mazinās. Pēdējās desmitgadēs dažos apgabalos vērojama apakšpopulāciju mazināšanās, taču suga joprojām ir izplatīta kalnu reģionos (Blockeel et al. 2014). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas, taču apakšpopulācijas vērtējamas kā stabilas.

Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga aug uz laukakmeņiem, vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu – purvainās pļavās, lielu sūnu purvu un jūras tuvumā (Liepiņa 2017). Pavadošās sugas ir klints andreja Andreaea rupestris, slotiņu divzobe Dicranum scoparium, skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, matainā lāčsūna Polytrichum piliferum, dažādšūnu sarmenīte Racomitrium heterostichum (A. Opmaņa, B. Bambes novērojumi).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Eiropā sugai piemērotos biotopus apdraud pārmērīga ganīšana, augsnes paskābināšanās, slāpekļa nosēdumi (Pearce et al. 2003), aizaugšana ar krūmiem (Blockeel et al. 2014). Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Suga atrasta ĪADT: Teiču dabas rezervātā un Slīteres Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas dinamiku.

Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.

Summary. Woolly fringe-moss – Racomitrium lanuginosum. A widespread moss in Europe north to the Arctic, with montane occurrences further south. It was first found in Latvia by N. Malta in 1914. Recently found mainly in northern Kurzeme, very rarely also in Vidzeme and Latgale. EOO is 4,703 km², and AOO is 36 km². In Latvia, the size and trends of the regional population of the species is unknown, but subpopulations are to be described as stable. In Latvia, the species occurs on boulders in habitats characterized by elevated air humidity, such as wet meadows, extensive raised bogs, and coastal areas. Across Europe, its suitable habitats are threatened by overgrazing, soil acidification, nitrogen deposition, and shrub encroachment. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations of the species are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The species has been found in protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve and the Slītere National Park. Protection of the species’ localities should be ensured and studies on the dynamics of the population should be carried out.

Literatūras saraksts

• Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.

• Bambe, B., Āboliņa, A., Krampis, I. 2017. Sūnas Teiču dabas rezervātā. Salaspils: LVMI Silava, DU AA “Saule”, 249.

• Blockeel, T.L., Bosanquet, S.D.S., Hill, M.O., Preston, C.D. (eds). 2014. Atlas of British & Irish Bryophytes. Newbury: Pisces Publications, 1250.

• GBIF 2023. Racomitrium lanuginosum (Hedw.) Brid. in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. Checklist dataset https://www.gbif.org/species/2673622 [skatīts 27.01.2023.].

• Hallingbäck, T., Lönnel, N., Weibull, H., Hedenäs, L., von Knorrig, P. 2006. Nationalnykeln till Sveriges flora och fauna. Bladmossor: Sköldmossor-blåmossor. Bryophyta: Buxbaumia – Leucobryum. Uppsala: ArtDatabanken, SLU, 416.

• Hodgetts, N. 2019. Racomitrium lanuginosum (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T85844273A87795587. [skatīts 27.01.2023.].

• Liepiņa, L. 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts “Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot jaunu sugu aizsardzības jomas ekspertu apmācību un paaugstinot profesionālo kompetenci DAP speciālistiem”, Nr.1-08/171/2017, 154.

• Pearce, I.S.K., Woodin, S.J., van der Wal, R. 2003. Physiological and growth responses of the montane bryophyte Racomitrium lanuginosum to atmospheric nitrogen deposition. New Phytol., 160(1): 145–155.

• Smith, A.J.E. 1978. The Moss Flora of Britain and Ireland. Cambridge, New York, Victoria: Cambridge University Press, 706.

• Aболинь, А.А. 1968. Листостебельные мхи Латвийской ССР. Рига: Зинатне, 331.

• Игнатов, М.С., Игнатова, Е.А. 2003. Флора мхов средней части Европейской России. Т. 2. Sphagnaceae – Hedwigiaceae. Moсква: KMK, 1–608.

• Лазаренко, A.C. 1955. Определитель лиственных мхов Украины. Киев: Издательство Академии Наук Украинской ССР, 468.