Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Ļoti grūti konstatējama epiksīla suga, kas neveido pastāvīgu tipisku lapotu stumbru (gametofīts <1 mm), bet ilgstoši eksistē kā fotosintezējoša protonēma brūni zaļganu, daudzšūnu, 1–2 mm apļveida kaudzīšu veidā ar kārpainu virsmu. Optimālos apstākļos rudenī no protonēmas attīstās sporofīts, kas aptuveni 11 mēnešu laikā kļūst vieglāk pamanāms, ir ar asimetrisku sporogonu uz 5–10 mm garas setas. Rudenī un ziemā sporogoni ir koši zaļi, nosmaiļoti, aug vertikāli uz izteiksmīgi sarkanas setas. Sporofīts pārziemo, un tikmēr sporangijos pakāpeniski nobriest sporas, tiem palielinās apjoms, krāsa no gaišzaļas kļūst tumšāka vai iedzeltena. Pavasara beigās sporangiji pakāpeniski noliecas gandrīz horizontāli, uz to virsmas parādās plēksnes no ārējiem sporogona apvalkiem. Sākot no jūnija, sporangiji saplaisā un izplatās sporas. Pēc tam sporangiji maina krāsu uz brūnu, sakalst un atdalās no setas (Smith 2004; Dragićević et al. 2012; Wolf 2015; Callaghan, Taylor 2017).
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot D daļu. Latvijas kaimiņvalstīs sastopama reti un ir aizsargāta (Lietuvā atrasta divreiz, 2004. un 2013. gadā (Uselienė 2021)). Latvijā salīdzinoši nesen novērota suga, zināmas vairāk nekā 100 atradnes dažādos valsts reģionos. Pirmo reizi konstatēta 1996. gadā Kurzemē Šlīteres Zilajos kalnos (U. Suško). Pēc tam atkal novērota 2003. gadā, arī Zilo kalnu pakājē (I. Rēriha). Pēdējos 20 gados konstatēta visā Latvijā, mazākā skaitā Latgalē, Sēlijā un Zemgalē. Tiek veikts atradņu monitorings, un vairākās vietās suga konstatēta atkārtoti (Rustanoviča u. c. 2021). Sastopamības apgabals (EOO) ir 62 890 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 520 km2. Ja ņem vērā tikai atradnes ar pieaugušiem indivīdiem (kas veido sporas), izplatības rādītāji ir ievērojami mazāki – EOO ir 19 611 km2, un AOO ir 60 km2.
Populācija. Latvijā ir aptuveni 225 sugas novērojumi, no tiem 27 – ar pieaugušiem indivīdiem, aplēsti 700–800 vairoties spējīgi indivīdi. Sugas izplatības un populāciju dinamika nav zināma, jo, izņemot 2021. gadu, tās monitoringā iekļautas tikai atradnes, kurās konstatēts sporofīts. Šo atradņu stāvoklis ir stabils, tomēr ne visās sporofīts novērots atkārtoti. Parasti vienā apakšpopulācijā ir 1–5, reti vairāk sporogonu. Atradnē Ugālē ir vairāk nekā 100 pieaugušo indivīdu uz vienas kritalas, un kopumā teritorijā ir vairāk nekā 600 sporogonu (Rustanoviča u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Suga aug uz trūdošas koksnes un nobirām skujkoku mežos, visbiežāk sastopama sugām bagātos egļu mežos ar lapu koku piemistrojumu gan uz kritalām, gan celmiem, parasti vēlīnā sadalīšanās stadijā. Apakšpopulācija vienā atradnē parasti izdzīvo tikai dažus gadus (Smith 2004; Dragićević et al. 2012; Wolf 2015). Līdzšinējie novērojumi liecina, ka Latvijā suga sastopama gandrīz tikai uz skujkoku kritalām. Tomēr nesen samērā bieži konstatēta arī uz bērzu, retāk uz melnalkšņu un apšu kritalām. Ja mežā ir atrodamas ne līdz galam sadalījušās liela izmēra kritalas vai celmi, suga var uz tiem attīstīties, pat ja mežaudze kopumā neatbilst aizsargājamu mežu biotopa kritērijiem, jo noteicošais ir substrāts. Pavadošās sugas ir matlapu skropstīte Blepharostoma trichophyllum, Zviedrijas somenīte Calypogeia suecica, divsmaiļu pumpurzarene Cephalozia bicuspidata, kalnu divzobe Dicranum montanum, Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri, ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, divsmaiļu sekstīte Lophocolea bidentata, līklapu novellija Nowellia curvifolia, dumbra skrajlape Plagiomnium ellipticum, nokarvācelīšu polija Pohlia nutans, īssmailes lāpstīte Scapania mucronata, praulu četrzobe Tetraphis pellucida (A. Mežakas, A. Opmaņa, D. Ūlanda, I. Ķuzes, I. Leimaņa, U. Suško, V. Baroniņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežsaimnieciskā darbība un trūdošās koksnes izvākšana. Negatīvu ietekmi rada arī mežsaimnieciskā darbība un meliorācija atradņu tuvumā, kas maina meža mikroklimatu. Nelabvēlīga ir arī bebru darbība, kas var veicināt atradņu un potenciālo substrātu applūšanu, koku un krūmu nokalšanu (Rustanoviča u. c. 2021). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija (ņemot vērā vairoties spējīgos indivīdus).
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta vairākās ĪADT – dabas liegumos “Ances purvi un meži”, “Vidusburtnieks”, Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos un dabas parkā “Abavas senleja”. Jāturpina iesāktais sugas monitorings, lai izpētītu sugas populācijas dinamiku ilgtermiņā.
Autors: Līga Strazdiņa.
Summary. Green shield-moss – Buxbaumia viridis. A widespread moss throughout the northern hemisphere (Eurasia, North America, most of Europe except the southern part). It was first found in Latvia by U. Suško in 1996. There are more than 100 known localities found throughout Latvia in the last 20 years, with smaller numbers in Latgale, Selonia and Zemgale. There are about 225 records of the species in Latvia, 27 of them with mature individuals (one tenth), with an estimated 700–800 breeding individuals. EOO is 62,890 km2, and AOO is 520 km2. The distribution and population dynamics of the species are unknown, because, with the exception of 2021, so far only localities where sporophyte has been found have been included in the monitoring of the species in Latvia. The condition of these localities is stable, but sporophyte recurrence has not been observed in all of VU them. Usually there are one to five sporogons per subpopulation, rarely more. The species grows on decaying wood in coniferous forests, most often in species-rich spruce forests with deciduous trees on both fallen logs and stumps, usually in late decomposition. The species is threatened by forestry activities and removal of decaying wood, inundation of localities and potential substrates, and removal of trees and shrubs. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population (in terms of individuals capable of reproduction). A species of EU significance and protected species in Latvia – micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species should be maintained. The species has been found in several protected nature territories – the “Ances purvi un meži” and “Vidusburtnieks” Nature Reserves, the Gauja and Slītere National Parks and the “Abavas senleja” Nature Park. Monitoring of the species should be continued to investigate long- term population dynamics.
Literatūras saraksts
