Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–60 cm augsts gruntī iesakņojies ūdensaugs. Lapas rozetē, zemūdens formām šauri lineāras, garas, lentveidīgas, līdz 1 cm platas, peldošas, bieži garākas nekā bezlapainais stublājs (ziednesis) ar ziedkopu galotnē. Seklās vietās augošiem augiem var būt arī lancetiskas vai iegareni eliptiskas lapas ar ķīļveidīgi sašaurinātu pamatu. Ziedkopa skarveidīga, skaras zari visbiežāk pa 2–3 stāvos mieturos, parasti izzied, atrodoties zem ūdens. Kauslapas trīs, zālainas. Vainaglapas trīs, 2–4 mm garas, garākas nekā kauslapas, baltas vai iesārtas. Irbuļi īsi, augļu laikā saliekti. Irbulis saglabājas kā īsa, knābjveidīga piedeva augļa sānos. Auglis – plakans riekstiņš kopauglī. Zemūdens formām ziedi kleistogāmi vai ar neattīstītām vainaglapām un putekšņlapām. Zied no jūnija līdz septembrim (Gavrilova 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Eirāzijā un Ziemeļamerikā no siltās līdz mērenajai joslai sastopama suga, Eiropas ZA daļā ļoti reti, savrupās, savstarpēji attālās un izolētās atradnēs (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Zviedrijā suga ir izzudusi, pēdējo reizi konstatēta ap 1900. gadu (Aronsson et al. 1995). Igaunijā sastopama diezgan reti, pārsvarā A daļā (vairums atradņu ir Peipusa ezerā), nedaudz atradņu arī DR daļā (Kukk, Kull 2006; Kukk et al. 2016). Lietuvā tā ir reta suga, izplatīta pārsvarā ZA daļā, kā arī D un DA daļā, bet Z un R daļā zināmas tikai dažas atradnes (Sinkevičienė 2007). Latvijā suga sastopama reti centrālajā un A daļā, kur veido skrajas grupas galvenokārt HES ūdenskrātuvēs Daugavā, Rīgas smiltāju līdzenuma ezeros un arī dažos citos ezeros, kā arī grants un dolomīta karjeros un kanālos (Gavrilova 2003; Gavrilova et al. 2003; Suško 2002; Suško, Bambe 2002; Suško u. c. 2018). Senāki dati, līdz 1991. gadam, ir arī no Usmas ezera, Lielupes, Burtnieku ezera un Augstrozes Lielezera (Gavrilova 2003). Tomēr mērķtiecīgi izplatības pētījumi šajās vietās nav veikti un nav zināms, vai suga tur joprojām ir sastopama. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4453 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms, bet, visticamāk, tas ir neliels.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug HES ūdenskrātuvēs Daugavā, kā arī tās baseina vāji un mēreni eitrofos, pārsvarā samērā tīros ezeros, arī grants un dolomīta karjeros un kanālos minerālgruntī 40–120 cm dziļumā. Dzīvotņu stāvoklis ir ļoti dažāds – no laba līdz sliktam.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvu ūdensaugu (parastās niedres Phragmites australis, mieturaļģu, elodeīdu) konkurence. To apdraud arī ūdens kvalitātes pasliktināšanās, ieplūstot ezeros nepietiekami attīrītiem ūdeņiem no mājsaimniecībām un intensīvi izmantotām lauksaimniecības zemēm, notiekot intensīvai rekreācijai ezeros un to krastos, kā arī mākslīgi paaugstinot ezeru ūdenslīmeni (Kurcuma ezerā).
Aizsardzība. Atsevišķas atradnes atrodas ĪADT: dabas parkā “Daugavas ieleja”, dabas liegumā “Daugava pie Kaibalas” un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Lielākā daļa atradņu atrodas ārpus aizsargājamajām dabas teritorijām.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāmazina ezeru piesārņojums ar biogēnajiem elementiem. Rekreācijas vietas ezeru piekrastē jāplāno ārpus sugas atradnēm. Ezeros jāsaglabā sugai piemērots ūdenslīmenis. Jāpēta sugas izplatība.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Ribbon-leaved water-plantain – Alisma gramineum. In Latvia, the species is rare, occurring only in central and eastern parts of the country where it forms sparse groups mostly in the water reservoirs of the hydroelectric power stations on the River Daugava, lakes around Riga and in some other lakes, in gravel and dolomite quarries and canals. The AOO is 52 km2, and the EOO – 4,453 km2. The population size in Latvia is unknown (definitely not large). The main threats are water pollution, eutrophication, intensive recreation, artificial raising of water levels, competition from expansive macrophyte species, and deterioration of water quality. The condition of the species’ habitats is highly variable (from good to bad). Some localities are in protected areas, such as the “Daugavas ieleja” Nature Park, the “Daugava pie Kaibalas” Nature Reserve and the “Augšdaugava” Protected Landscape Area. However, the largest percentage of localities are outside protected areas. A targeted species inventory is needed. To protect the species and its habitats, the inflow of organic pollutants in the waterbodies must be averted. Unfavourable impacts must be prevented by improved planning of recreational areas by lakes.
Literatūras saraksts
