Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs izo-spors 7–12 (15) cm augsts, kails lakstaugs ar vienu lapu. Lapas kāts 4–10 cm garš. Lapu veido divas daļas. Sterilā daļa sēdoša vai ar ļoti īsu kātu, iegarena vai trīsstūraina apveida, garums lielāks nekā platums, plūksnaini dalīta vai šķelta līdz divkārt plūksnaini dalīta vai šķelta. Lapas daļas vai segmenti iegareni, 5–6 pāri, mala robota līdz iegriezta. Fertilā daļa – plūksnaini dalīts, šauri skarveidīgs sporangiju sastats ar 3–10 cm garu kātu. Sporangiji pa 5–7 katrā rindā, dzeltenzaļi, vēlāk kļūst brūni līdz melnbrūni. Sporas nogatavojas jūlijā un augustā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Cirkumpolāras izplatības suga, sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijas Z daļā. Eiropā suga izplatīta centrālajā daļā, Fenoskandijā, Austrumeiropā, kā arī Francijas DA daļā un Balkānu pussalā. Baltkrievijā suga sastopama gandrīz visā valstī, retāk Z un A daļā (Дубовик 2015). Baltijas valstīs suga sastopama reti (Eglīte et al. 1993). Arī Lietuvā suga sastopama reti, galvenokārt Dzūkijas, Augštaitijas un Žemaitijas augstienē, kā arī Piejūras zemienē (Rasimavičius 2021). Latvijā suga sastopama ļoti reti, nevienmērīgi, galvenokārt Piejūras zemienē, retāk citviet. Latvijā suga sasniedz areāla Eiropas daļas A robežu. Sastopamības apgabals (EOO) ir 50 909 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Saskaņā ar senākiem datiem (1845–1990) Latvijā suga bija zināma 17 floras izpētes kvadrātos (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003). 1991.–2022. gadā suga atrasta vairs tikai desmit vietās, vairākās no tām, atkārtoti pārbaudot, suga nav konstatēta; iespējams, dažviet to var skaidrot tādējādi, ka augi virszemē izaug ne katru gadu. Sugas indivīdu skaits atradnēs parasti ir neliels – daži indivīdi. Tiek lēsts, ka populācijas lielums Latvijā ir ne vairāk kā 250 indivīdi. Baltkrievijā indivīdu skaits un populāciju dzīvotspēja mainās atkarībā no laikapstākļiem – mazinās ļoti sausos un ļoti slapjos gados (Дубовик 2015). Arī Lietuvā cenopopulācijām raksturīgas indivīdu skaita izmaiņas pa gadiem (Rasimavičius 2021).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug galvenokārt nedaudz mitrās, skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs klajās vietās (Tichý et al. 2023) gan sausos priežu mežos podzolētās augsnēs, galvenokārt priežu mežu laucēs, gan sausos, nabadzīgos zālājos, pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, ganībās, atmatās, ezermalās (Eglīte 2003). Sugai nepieciešami mēreni augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugai ir vāja konkurētspēja, tā ir jutīga pret vides apstākļu maiņām, īpaši pret ilgstošiem sausuma periodiem un augteņu aizaugšanu ar krūmiem un augstiem lakstaugiem. Sugu apdraud zemes izmantošanas veida maiņa, piemēram, dabisko zālāju uzaršana, apbūve, kā arī ganīšanas un pļaušanas pārtraukšana.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Atrašanās ĪADT pilnībā nenodrošina sugas saglabāšanos, ja netiek veikta sugai nepieciešamā dzīvotņu apsaimniekošana, dažkārt arī, ja netiek nodrošināts nepieciešamais aizsardzības režīms.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai saglabātu sugu, jāatjauno un jāuztur klajas dzīvotnes. Jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums un dinamika.
Autori: Aiva Bojāre*, Ansis Opmanis.
Summary. Matricaria-leaved grape-fern – Botrychium matricariifolium. Very rare in Latvia, with an uneven distribution, mainly in the Coastal Lowland. The AOO is 44 km2, and the EOO – 50,909 km2. Changes in the distribution, population size and its dynamics have not been studied. In total, the species has been recorded in 17 sites. From 1991 to 2022, the species was found in only ten localities, in some of which, upon repeated surveys, the species was not found (probably does not appear every year). The number of individuals is usually small. The species occurs in dry pine forests (mainly in openings), dry grasslands on poor acidic soils, grasslands on sandy soils, pastures, grey dunes, forest clearings, roadsides, fallows and lakeshores. The threats are the conversion of grasslands into arable land, cessation of grazing and mowing, and building construction. The percentage of the population in protected areas is unknown. It has been found in the Ķemeri National Park, the “Engures ezers” Nature Park and the “Ādaži” Protected Landscape Area. However, being in a protected area does not fully ensure survival if the necessary habitat management is not carried out and the necessary protection regime is not provided. The conservation of the species requires restoration and maintenance of open, nutrient-poor habitats (grasslands, grey dunes, etc.). Studies on the distribution, population size and its dynamics are needed.
Literatūras saraksts
