Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs, līdz 25 cm augsts lakstaugs, viss augs ar matiņiem. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarots. Lapas pamīšus, veselas, sēdošas, 1–3 cm garas, iegarenas līdz lancetiskas. Ziedi sīki, skrajos rituļos. Ziedkopa pie pamata bez lapām. Kauslapas un vainaglapas piecas, saaugušas. Vainags gaišzils, apmale 2–2,5 mm plata. Augļa kāts vienādā garumā ar kausu vai nedaudz garāks. Skaldauglis sadalās četros riekstiņos. Riekstiņi bez piedevas. Zied maijā, jūnijā. Aug nelielās, skrajās grupās (Cepurīte 2003). Apputeksnē kukaiņi, taču ir arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Sēklas izplata vējš. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt Eiropā, arī dažviet Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā suga bieži sastopama Piejūras zemienē un salās (eElurikkus 2022), bet Lietuvā tā sastopama ļoti reti R daļā (Lazdauskaitė et al. 1996). Latvijā sastopama galvenokārt R daļā. Latvija atrodas tuvu sugas areāla ZA robežai (GBIF 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 18 091 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2. EOO, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Cepurīte 2003), nav būtiski mainījies. Tomēr nav jaunāko datu par daudzām vietām valstī, kur suga atrasta līdz 1991. gadam. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka suga nav īpaši aizsargājama un tās atradņu reģistrācijai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tiek uzskatīts, ka, ja arī AOO ir lielāka, tā nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Latvijā suga tiek konstatēta regulāri, taču reģistrētais novērojumu skaits pēdējos 30 gados ir neliels, mazāks nekā 20. Datu par populācijas lielumu un pārmaiņām nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug sausās, barības vielām nabadzīgās, vidēji skābās līdz vāji bāziskās augtenēs, klajās vietās (Chytrý et al. 2018). Tai nepieciešami vidējas intensitātes traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Areāla centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir subkontinentālie stepju zālāji, sausi zālāji skābās augsnēs, arī efemēru viengadīgu lakstaugu un sukulentu sabiedrības skābās vai bāziskās augsnēs sausos smiltāju zālājos vai uz iežu atsegumiem (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga aug sausos zālājos smilšainās augsnēs, kāpu mežos, nezālienēs, atmatās (Cepurīte 2003). Parasti sastopama šajās dzīvotnēs jūras tuvumā, vietās ar nelieliem traucējumiem augsnes virskārtā – zālāju fragmentos ceļmalās, atpūtas un telšu vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, zālāju uzaršana, apmežošana, apbūve. Gan zālājos, gan mežos to, iespējams, apdraud traucējumu trūkums augsnes virskārtā. Atpūtas vietās to apdraud teritorijaslabiekārtošana – grants vai cita veida seguma izveide, apbūve.
Aizsardzība. Suga konstatēta gan ĪADT, gan ārpus tām. Nav zināms, cik liela Latvijas populācijas daļa atrodas ĪADT un mikroliegumos. Konstatēta dabas liegumos “Ovīši”, “Užava”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas izplatība, populācijas lielums, kā arī jāapsaimnieko sugai atbilstošas dzīvotnes. Sugai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi iekļaujami gan ĪADT dabas aizsardzības plānos, gan plānojot infrastruktūras izveidi jūras piekrastē ārpus ĪADT. Pagaidām suga nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Early forget-me-not – Myosotis ramosissima. In Latvia, the AOO is 52 km2, and the EOO – 18,091 km2, but most likely the AOO is slightly larger than currently known. The AOO has not changed significantly. However, there are no recent data from many species’ localities where M. ramosissima was found before 1991, as it is not a protected plant species in Latvia, and insufficient attention has been paid to recording it. The number of records during the last 30 years is less than 20. There are no data on the population size and its changes. M. ramosissima has been found in dry, nutrient-poor grasslands, dune forests, weedy places and fallows. The species is threatened by the cessation of grassland management, conversion of grasslands into arable land, afforestation of grasslands, and a lack of topsoil disturbance. In recreational areas, it is threatened by construction work, such as the creation of gravel or other types of ground cover. The species has been found both in protected areas, e.g., the “Ovīši” and “Užava” Nature Reserves, and outside of them. The percentage of the population in protected areas and microreserves is unknown. It is necessary to clarify the distribution, the population size and to ensure appropriate management of habitats suitable to the species. The specific measures should be considered when developing site management plans for protected areas and when planning infrastructure in the coastal areas outside protected areas.
Literatūras saraksts
