Morfoloģija un bioloģija. Zeltainās smilšbites ķermenis ir 10–12 mm garš. Līdzīga dažām citām smilšbišu sugām, bet mātītes atšķiramas pēc pakaļkāju stilbu krāsas (pati kāja tumša, bet matiņi dzeltenīgi oranži), kā arī kopējā ķermeņa apmatojuma, kas uz krūtīm, galvas un vēdera ir salīdzinoši īss un rets, radot visai maz apmatotas bites iespaidu. Tēviņi dabā nav droši atšķirami no citām līdzīgām sugām, taču tie pieder to sugu grupai, kam ir bāli dzeltena galvas lejasdaļa (Amiet et al. 2010). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Gadā attīstās viena paaudze. Tēviņu dzīves mūžs ir īss, bet mātītes dzīvo vairākas nedēļas. Pieaugušie indivīdi lido no maija beigām līdz jūlijam. Kā nektāraugus izvēlas galvenokārt dzeltenas krāsas kurvjziežus – sakņu pelūdes Hypochoeris radicata, matainās vēlpienes Leontodon hispidus, matainās pamauragas Pilosella officinarium u. c. (Amiet et al. 2010; Falk 2015; Westrich 2018; SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Eiropā suga samērā plaši ir izplatīta tās R daļā (tostarp Apvienotajā Karalistē), savukārt Z daļā izplatības areāls sasniedz Zviedrijas un Somijas D daļu. Sastopama arī Igaunijā, lai gan pēdējos gados novērojumu ir maz (Paukkunen 2019; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022; eElurikkus 2022). Latvijā pēdējais zināmais atradums bijis 1978.–1980. gadā, kad sugu Tērvetes apkārtnē valsts D daļā konstatējis M. Poikāns (Пойканс 1982). Mēģinājumi sugu konstatēt 2020.–2023. gadā nav bijuši veiksmīgi. Datu trūkuma dēļ sugas sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) un to izmaiņas nav iespējams aprēķināt.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne kopējā areālā, ne Latvijā. Sugas areāla Z daļā (Zviedrijā, Somijā) tā ir kļuvusi apdraudēta, reģionālās populācijas sarūk, un tā ir izzudusi no daudzām agrākām atradnēm. Lielākoties tā saglabājas vietās, kur ir novērojama relatīva piemērotu biotopu nepārtrauktība.
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar sausām (nereti smilšainām) pļavām, ganībām, retāk citiem zālājiem, kur ir pietiekams daudzums piemērotu nektāraugu. Pēdējos gados suga Latvijā nav konstatēta, līdz ar to nav iespējams precīzi aprakstīt sugas apdzīvotos biotopus. Sugai potenciāli piemērotu biotopu platībai Latvijā ir tendence mazināties (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Nav informācijas par sugas sastopamību valstī pēdējos 40 gados, tāpēc tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas izpēte potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu sugas izplatību, ekoloģiju, apdraudējumu, aizsardzības pasākumus.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Buff-tailed mining bee – Andrena humilis. In Europe, the species is relatively widespread in the western part (including the United Kingdom), while in Northern Europe the range reaches Fennoscandia – southern Finland and Sweden. The last known observation of the species in Latvia is from 1978–1980 when the species was found in the vicinity of Tērvete (Пойканс 1982). The species was not found during 2020–2023, therefore the EOO and the AOO cannot be calculated. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. In the northern part of the species’ range (Finland, Sweden) the species is threatened, regional populations are declining, and it has disappeared from many former sites. The species is associated with xeric (often sandy) meadows, pastures, and rarely other grasslands, where there are enough suitable nectar plants. Threats have not been specifically studied in Latvia and the main threat is unknown. There is no data on the occurrence of the species in Latvia and the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the distribution, ecology, threats and define the protection measures.
Literatūras saraksts
