Morfoloģija un bioloģija. Zeltainā māņzirnekļa ķermeņa garums ir 1,5–2,5 mm. Ejkājas ir garas salīdzinājumā ar ķermeņa izmēriem, to krāsa – tumša. Ķermenis ir tumšbrūns, ar dažādu lielumu dzelteniem plankumiem. Ķermeņa krāsojums atkarīgs no hitīna apvalka sacietēšanas pakāpes – jo vecāks apvalks, jo tumšāks. Krāsojuma atšķirības apgrūtina sugas noteikšanu; suga droši nosakāma pēc ģenitāliju uzbūves. Ķermeņa vidusdaļa dzeltena ar sudrabainām nogulsnēm. Pedipalpas ļoti garas, salocītas un nedaudz uzbiezinātas. Valstīs, kur ziemas salīdzinoši siltas un bez sniega, suga ir aktīva visu gadu. Latvijā aktivitāte samazināta vēlu rudenī un ziemā. Par sugas vairošanos informācijas ir maz – vietās, kur temperatūra augsta visu gadu, arī vairošanās iespējama visu gadu; vietās, kur ziemā zemi sedz sniegs, vairošanās iespējama tikai vasarā (Martens 1978). Līdz ar to siltākos reģionos sugai ir vairākas paaudzes vienā gadā, Latvijā – viena paaudze. Dzīvo vienu gadu, olas pārziemo, pēc izšķilšanās mazuļi sasniedz pieauguša māņzirnekļa stadiju un vairojas. Pēc vairošanās aiziet bojā. Barojas ar dažādu sugu maziem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Suga plaši izplatīta visā Centrāleiropā (Nīderlandē, Vācijā) un Rietumeiropā (Francijā, Lielbritānijā) (Muster, Meyer 2014). Sastopama arī Skandināvijas pussalā. Somijā suga nav novērota. Latvijā līdz šim konstatēta trijās vietās centrālajā daļā (Spuņģis 2008). Iespējams, suga ir biežāk sastopama, jo mazā ķermeņa izmēra dēļ ir grūti konstatējama. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2652 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Nav informācijas par sugas izplatību Latvijā līdz 21. gs. sākumam, izņemot to, ka 1934. gadā tā konstatēta Saukā valsts DA daļā (Tumšs 1963).
Populācija. Daudzviet Eiropā suga tiek vērtēta kā bieži sastopama (British Arachnological Society 2021). Trūkst informācijas par Lietuvas un Igaunijas reģionālo populāciju lielumu un tendencēm, jo nav veikti šādi pētījumi. Latvijas reģionālās populācijas lielums, stāvoklis un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādus biotopus – strukturāli daudzveidīgus mežus, atmatas, pļavas. Luksemburgā novērota arī pazemē – alās, pagrabos (Muster, Meyer 2014). Suga var dzīvot arī no saules aizsargātās vietās, kur iespējams paslēpties zemsedzē, savukārt tā izvairās no bieziem egļu mežiem zemsedzes strukturālās vienveidības dēļ (Martens 1978).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums nav noteikts. Sugas izzušana noteiktā teritorijā var būt saistīta ar mehāniskām teritorijas pārmaiņām, piemēram, zemsedzes noņemšanu. Suga Latvijā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo līdz šim konstatēta trijās vietās, taču tā varētu būt biežāk sastopama, jo apdzīvo dažādus biotopus.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Lai plānotu sugas aizsardzību, ir jāveic pētījumi par sugas sastopamību, izplatību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autore: Inese Cera.
Summary. Nemastomatid harvestmen – Mitostoma chrysomelas. The species is widespread in Central and Western Europe (Muster, Meyer 2014) and is also found on the Scandinavian Peninsula. In Latvia, it has been recorded from three localities in the Zemgale region (Spuņģis 2008). The EOO is 2,652 km2, and the AOO – 8 km2. The size, status and trends of the Latvian regional population are unknown. The species occurs in a variety of habitats: structurally diverse forests, ex-arable land and grasslands. The main threat in Latvia is unknown. Decline of the species in a particular area may be related to mechanical changes in the area, e.g. removal of undergrowth. The species in Latvia is assessed as Data Deficient (DD), as it has only been recorded at three sites, but the species may be more widespread as it inhabits different habitats. The species is not listed as a species of EU importance or protected species in Latvia. There is no need for a legal protection status for the species in Latvia. Studies on the occurrence, distribution, ecology and threats are needed for further conservation planning.
Literatūras saraksts
