Morfoloģija un bioloģija. Zeltpunktu kokskrējējs ir viena no skrejvaboļu dzimtas lielākajām sugām Latvijā. Pieaugušas vaboles (imago) ir 25–35 mm garas, brūnas, bieži ar vāju bronzas spīdumu. Galva ar izliektām un izteiktām acīm, spēcīgiem apakšžokļiem un vidēji gariem taustekļiem. Priekškrūšu vairogs sānos noapaļots, tas stipri sašaurinās priekšpusē un pie pamatnes. Segspārni katrs ar trim lielu, zeltaini spīdīgu punktveida iespiedumu rindām, ap 5–10 punktiem katrā rindā. Kājas garas, tēviņu priekšpēdu 1.–4. segments paplašināts. Tēviņiem priekškāju pēdu posmi ir platāki nekā mātītēm. Kāpurs melns, tievs un garš, ļoti kustīgs. Attīstības cikls ilgst vienu gadu, vaboles dzīvo 2–3 gadus. Ģints nosaukums – kokskrējēji – ir vairāk piemērots otrai šīs ģints sugai, C. inquisitor, kas dzīvo koku vainagos un uz stumbriem.
Izplatība. Šai Palearktikas sugai ir zināmas trīs pasugas. Latvijā sastopama tikai nominālā pasuga (C. m. maderae), kas ir izplatīta no Portugāles līdz Tuvajiem Austrumiem un no Latvijas līdz Ziemeļāfrikai (Bousquet et al. 2017). Pārējās pasugas sastopamas Āzijā un Dienvideiropā. Latvija atrodas izplatības areāla Z daļā un ir izolēta no citām reģionālajām populācijām. Igaunijā izzudusi suga (eElurikkus 2021), Lietuvā pēdējos 50 gados zināmas vien dažas atradnes (Tamutis 2000; Tamutis et al. 2007). Baltkrievijas ZR daļā ir dažas atradnes, tostarp pie Asvejas ezera apmēram 10 km attālumā no Latvijas (Солодовников 2011). Baltkrievijas ZA daļas atradnes ir mazskaitlīgas un atrodas lauksaimniecības zemēs un apdzīvotās vietās (Солодовников 2011). Krievijā nav zināmas atradnes Latvijas tuvumā. Sugas izplatība Latvijā ir nepilnīgi izpētīta, un vēl nesen tā tika uzskatīta par izzudušu (Precht 1818; Stiprais 1984). Vienīgā zināmā atradne ir DA Latvijā (Balalaikins et al. 2018). Sastopamības apgabalu (EOO) aprēķināt nav iespējams, apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Suga spēj aktīvi pārvietoties lidojot un rāpojot, līdz ar to potenciālie EOO un AOO ir lielāki, tomēr potenciālais EOO noteikti nepārsniedz 5000 km2. Iespējams, piemērotos biotopos valsts DA daļā ir sastopama nedaudz plašāk, tomēr skrejvaboļu fona monitoringā tā tiek konstatēta ļoti reti un tikai zināmajās vietās.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā neapšaubāmi ir ļoti reta, lokāli izplatīta suga Latvijā ar skaitliski mazu reģionālo populāciju, kas turklāt atrodas uz izplatības areāla Z robežas.
Biotopi un ekoloģija. Atklātu ainavu suga, areāla R un D daļā dod priekšroku sausām, smilšainām augsnēm ar skraju augāju (Lindroth 1949; Jørum 1999), bet, iespējams, ir izturīgāka vietās ar augstāku augsnes mitrumu un mālainu augsni areāla Z daļā (Balalaikins et al. 2018). Latvijas vienīgā atradne atrodas lauksaimniecības zemēs, kurās audzē kviešus (Balalaikins et al. 2018). Sugas pamatbarība ir dažādu naktstauriņu, galvenokārt pūcīšu (Noctuidae) kāpuri, bet pārtiek arī no citu kukaiņu, piemēram, kartupeļu lapgrauža, kāpuriem (Lindroth 1949; Grozea et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā apdraudējums nav pētīts. Mazais indivīdu skaits, kas potenciāli ierobežo vairošanos, iespējams, pakļauj sugu izzušanas riskam. Mazinoties biotopa kvalitātei vai pasliktinoties citiem apstākļiem, visa reģionālā populācija var strauji samazināties vai izzust. Trūkst datu par sugas izplatību Latvijā, apdraudošajiem faktoriem un reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Vienīgā zināmā apakšpopulācija vairākus gadus pastāv lauksaimniecības zemēs. Nav zināms, vai šī ir Atlantiskā perioda relikta apakšpopulācija, kas mazinās daudzus gadus, vai jauna apakšpopulācija, kas nesen ir izveidojusies klimata pārmaiņu ietekmē un pašlaik ir stabila vai palielinās. Sugu var negatīvi ietekmēt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana, tāpēc tā ir jāierobežo vai no tās jāatturas zināmajās atradnēs un to tuvumā. Biotopa pārkrūmošanās var radīt stipri negatīvu ietekmi uz reģionālo populāciju, tāpēc atradnēs jāturpina pašreizējā zemes izmantošana (lauksaimniecība).
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Ground beetle – Calosoma maderae maderae. This Palaearctic species has three known subspecies. Only the nominate subspecies, which is distributed from the Iberian Peninsula to the Middle East and from Northern Europe to North Africa, is found in Latvia (Bousquet et al. 2017). Two other subspecies occur in Asia and Southern Europe. In Latvia, until recently it was considered extinct (Precht 1818; Stiprais 1984), and its distribution has not been fully studied. Not enough data are available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2. The potential EOO and AOO are larger, but the potential EOO is clearly below the threshold of 5,000 km2. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. It is a very rare, locally distributed species in Latvia with a numerically small regional population located at the northern extent of the range. An open landscape species preferring dry, sandy soils with open vegetation in the western and southern parts of the range (Lindroth 1949; Jørum 1999). In Latvia, the only known site is in agricultural lands (Balalaikins et al. 2018). The species feeds predominantly on larvae of various moths, but also consumes larvae of various other insects (Lindroth 1949, Grozea et al. 2007). Threats have not been specifically studied in Latvia. A numerically small Latvian regional population may put the species at risk of extinction. If the quality of the habitat deteriorates, the entire regional population may rapidly decrease or disappear. The species is not included in international and national regulatory acts and is not protected. Revision of the current protection status in Latvia is not required. The species is assessed as Data Deficient (DD) since the data on the distribution of the species in Latvia, threats, the size, status and trends of the regional population are unknown. The species can be negatively affected by the use of plant protection chemicals, which should be limited or avoided at and near the species’ localities. Habitat overgrowth can have a severely negative impact on the regional population, and current land use (agriculture) needs to be maintained at the known sites.
Literatūras saraksts
