Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Stumbrs ložņājošs. Augi samērā blīvos klājienos uz skābas līdz vidēji bāziskas un kaļķainas augsnes. Lapoņi bez raksturīgas smaržas kā citām līdzīgām aknu sūnām. Krāsa variē no gaišzaļas līdz brūnganai un pat sarkanai – purpursarkanai. Dzinumi atstāvoši, 0,5–1,5 mm plati un līdz 2 cm gari. Lapas apaļas līdz nierveida, parasti daudz platākas par garumu (līdz 1,2 mm platas un 0,8 mm garas). Lapas attālu cita no citas, nolaidenas, novietotas horizontāli pret zaru. Lapas gals ar seklu iegriezumu. Amfigastrijas mazas, grūti saskatāmas caur blīvo rizoīdu tūbu. Šūnās 2–8 eļļas ķermeņi. Parasti fertili augi (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālo un arktisko reģionu kalnu suga plašā augstuma amplitūdā – 10–1000 m v.j.l. Suga visvairāk izplatīta no arktiskajiem reģioniem līdz Makaronēzijai un Vidusjūras reģiona kalniem (Frey et al. 2006). Citur tā sastopama Kaukāzā, Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Blockeel et al. 2014). Latvijā sugas izplatības areāls ir sadrumstalots. 1887.–2021. gadā dažādos valsts reģionos konstatētas 20 sugas atradnes – Vidzemē Turkalnes apkārtnē (A. Brutāns, 1887), Ļaudonas pagastā un Laugas purva malā (N. Malta, 1918, 1922), pie Spīganas dzelzceļa stacijas Aiviekstes pagastā (A. Āboliņa, 1992), Cēsu un Siguldas apkārtnē Gaujas senlejā, Ādažu poligonā un Valkas apkārtnē (A. Opmanis, 2003–2021), Stenberģu upītes krastā (J. Kluša, 2020), Zemgalē pie Ēbeļmuižas (J. Mikutovičs, 1909), Kurzemē Kaņiera ezera apkārtnē (J. Mikutovičs, 1907), Grīņu rezervātā un Šlīteres Zilo kalnu gravā (I. Rēriha, 2006, 2009), pie Bažu purva (D. Longs (D. Long), 2011) un Abavas krastā (A. Opmanis, 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 27 113 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2.
Populācija. Suga plaši izplatīta lielākajā daļā Eiropas, kopējā reģionālā populācija tiek uzskatīta par stabilu (Sabovljevic 2019). Lai gan Latvijā sugai piemēroti visdažādākie biotopi, mikrobiotopi un tā ir ekoloģiski samērā plastiska, apakšpopulāciju skaits valstī ir neliels un tās savstarpēji ir izolētas. Vērtējot atradņu skaita dinamiku, kas būtiski nav pieaugusi, reģionālajai sugas populācijai nav prognozējams pieaugums. Vismaz divās atradnēs tā atkārtoti nav konstatēta.
Biotopi un ekoloģija. Atklātu vietu suga, atrodama ezeru un upju krastos, ceļmalās, karjeros, zālājos. Bieži saistīta ar kaļķainu substrātu, substrāta pH var variēt no skāba līdz bāziskam, arī mitruma un augsnes granulometriskais sastāvs var variēt no mitras līdz sausai smiltij, grantij, smilšainai kūdras augsnei. Pavadošās sugas ir divsmaiļu pumpurzarene Cephalozia bicuspidata, iesarkanā pumpurzarīte C. rubella, šķeltlapu somenīte Calypogeia fissa, bezapmales somenīte C. integristipula, spurainā divzobīte Dicranella heteromalla, daudzsetu divzobe Dicranum polysetum, līksmaiļu pumpurzarenīte Fuscocephaloziopsis connivens, vairogveida stumbrsomenīte Harpanthus scutatus, parastā bārdaine Pogonatum urnigerum, nokarvācelīšu polija Pohlia nutans, garpumpuru polija P. proligera, kaļķu gludkausīte Mesoptychia collaris, meža smaillape L. silvicola, Franciska apaļlape Odontoschisma francisci, smaillapu sfagns Sphagnum capillifolium, piecrindu sfagns S. quinquerarium, mazā ķīļlapīte Sphenolobus minutus (A. Āboliņas, N. Maltas, A. Opmaņa, I. Rērihas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē mežizstrāde un koksnes ieguve, ceļu un dzelzceļu izbūve, rekreācijas aktivitātes. Eiropas mērogā sugai nav zināmi nopietni apdraudējumi (Sabovljevic 2019). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos, dabas parkā “Abavas senleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jānodrošina sugas atradņu un biotopu aizsardzība, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Earth-cup flapwort – Nardia geoscyphus. The liverwort species is most widespread in the north, from the Arctic regions south to Macaronesia and the Mediterranean mountains. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. Between 1887 and 2021, 20 localities of the species have been found in different regions of the country. The species has a fragmented range in Latvia. EOO is 27,113 km2, and AOO is 56 km2. Although a wide variety of habitats and microhabitats are fit for the viability of the species and it is ecologically quite plastic, the number of subpopulations is small and they are isolated from each other. No increase is expected for the regional population in Latvia. The species has not been found again in at least two localities. The species grows in open areas along lakes and rivers, roadsides, quarries and grasslands and is often associated with calcareous EN substrates. The species is negatively affected by logging and timber extraction, road and railway construction, and recreational activities. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitats, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in several protected nature territories – the “Kaļķupes ieleja” Nature Reserve, the Slītere and Gauja National Parks, the “Abavas senleja” Nature Park and around the “Ādaži” Protected Landscape Area. Protection of the localities of the species and of habitats should be ensured and changes to the policy and regulations should be introduced, as well as studies on the population size, distribution and trends and threatening factors should be performed.
Literatūras saraksts
