Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs ar vienu vai vairākiem stublājiem. Stublājs stāvs vai nedaudz pacils, vienkāršs vai no pamata zarots, klāts ar atstāvošiem pavedienveida matiņiem. Stublāja lapas krusteniski pretējas, 3–6 (7) cm garas, olveida līdz iegareni olveida, piezemes lapas sakārtotas rozetveidīgi, lielākas, pamatne izstiepti sašaurināta. Pieziedlapas daivainas, augšējās īsākas nekā ziedi. Ziedi neīstos mieturos 5–15 cm garās vārpveidīgās ziedkopās, apakšējie mieturi attālināti. Kauss 4–6 mm garš, 2–2,5 reizes īsāks nekā vainaga stobriņš. Vainags 15–20 mm garš, zils, retāk rozā vai balts, divlūpains. Putekšņlapas ievērojami garākas nekā vainaga stobriņš. Auglis – četru riekstiņu skaldauglis. Zied no maija līdz jūlijam. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās (Cepurīte 2003, 2006).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, izņemot Z un ZA daļu, no siltās līdz mērenajai joslai (Ball 1964; Cepurīte 2006). Igaunijā suga sastopama reti un nevienmērīgi, naturalizējusies svešzemju suga, sastopama tikai ceļmalās, pirmo reizi konstatēta 1908. gadā Valgas apkārtnē (Kask et al. 1996; Kukk et al. 2020). Lietuvā sastopama nereti visā valstī (Kask et al. 1996). Pleskavas apgabalā suga tiek uzskatīta par adventīvu, naturalizējušos sugu (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi – lielākā daļa atradņu koncentrējas galvenokārt Daugavas, arī Lielupes un Mūsas ielejā (Cepurīte 2003, 2006). Sastopamības apgabals (EOO) ir 10 132 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 120 km2. EOO ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Cepurīte 2003). Pēdējos 30 gados un arī ilgākā laikposmā nav informācijas par sugas atradnēm Pierīgā un Vidzemes vidusdaļā (Табака 1979), Kurzemē, Kandavas apkārtnē (atradumi 1935. un 1954. gadā) un Matkulē (1958. gads) (Табака 1977). Tomēr sugas vēsturisko atradņu atkārtota inventarizācija un mērķtiecīga jauno atradņu meklēšana nav veikta. Tiek uzskatīts, ka AOO, ja arī ir lielāka, joprojām atbilst EN kategorijai.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un dinamiku Latvijā. Atradnēs ir no dažiem indivīdiem līdz lielām grupām ar 200–250 indivīdiem.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Dzīvotnēm raksturīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Areāla centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir gan sausi klinšu zālāji, gan sausi zālāji skābās augsnēs, gan arī saulainas mežmalu sabiedrības un arī platlapju meži (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama skujkoku un platlapju-skujkoku mežos sausās minerālaugsnēs, sausos zālājos, ceļmalās, mežmalās, dažkārt arī izcirtumos, dzelzceļa uzbērumos un ruderālās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē raksturīgo dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība un meža zemsedzes mehāniska bojāšana. To apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana un zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT un mikroliegumos. Suga konstatēta dabas parkā “Bauska”, dabas liegumā “Klintaine” un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”. Tomēr lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotās dzīvotnes, veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, regulāri pļaujot zālājus un savācot sienu.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Standing bugle – Ajuga genevensis. Rare in Latvia, with an uneven distribution pattern: with most of the localities concentrated in the River Daugava Valley, the River Lielupe and the River Mūsa Valleys. The EOO is 10,132 km2, and the AOO – 120 km2. Over the last 30 years, the EOO has decreased – there are no recent records from the surroundings of Riga, central Vidzeme and Kurzeme (Kandava and Matkule). There are no studies on the species’ population size and distribution dynamics in Latvia. There may be a few plants or large groups with 200–250 individuals. The species occurs in coniferous and broadleaf-coniferous forests on dry mineral soils, dry grasslands, roadsides, forest edges, clearings, railway embankments and weedy places. The threats are the overgrowing of open habitats in the course of natural succession and eutrophication, intensive forestry activities, mechanical damage to the forest ground cover, cessation of grassland management and changes in land use. A. genevensis has been found in the “Bauska” Nature Park, the “Klintaine” Nature Reserve and the “Augšzeme” Protected Landscape Area. The percentage of the population in protected areas and microreserves is unknown; however, the majority of occurrences are outside protected areas. The population size, distribution dynamics and threats need to be clarified. The conservation of suitable habitats should be ensured by appropriate management, such as regular mowing and the collection of hay from grasslands.
Literatūras saraksts
