Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts lakstaugs ar koksnainu sakneni. Stublājs stingrs, stāvs, kails, četršķautņains. Lapas pretējas, sēdošas, 3–5 cm garas, 1,5–3 cm platas, eliptiskas vai olveidīgas, ar gludu malu, izvietotas vairāk stublāja augšdaļā. Ziedi ar īsu kātu, čemurveidīgā ziedkopā. Kauslapas četras, vainaglapas četras, purpurmelnas. Ziedkopu ieskauj četras baltas, par to garākas seglapas. Auglis – sarkans lodveida kaulenis. Zied jūnijā (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Sēklas izplata galvenokārt dzīvnieki, kas apēd ogas. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 400–1500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Plaši, bet nevienmērīgi izplatīta suga ar disjunktu izplatības areālu (Cappiello, Shadow 2005). Suga sastopama Ziemeļamerikas ZR un ZA daļā, Austrumāzijas mērenajā un vēsajā joslā, Ziemeļeiropā no mērenās līdz aukstajai joslai. Lietuvā tā nav sastopama, Igaunijā – reti, Z daļā un Hījumā salā (Cinovskis 1996), Latvijā sasniedz areāla D robežu. Zināma tikai viena atradne Piejūras zemienē Melnsila apkārtnē (Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. 1991. gadā, kad suga tika atrasta (Kļaviņa 2002; SVR), vienīgā norāde bija, ka atradnē ir neliela, bet vitāla audze. Kopš tā laika nekādu citu datu nav. 2021. gadā, no jauna apmeklējot atradni, uzskaitīti apmēram 200 indivīdi, no tiem puse bija ziedoši, izklaidus 200 m2 platībā. Populācija ir izolēta no tuvākajām kaimiņvalstu populācijām Hījumā salā Igaunijā un Gotlandē Zviedrijā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Vienīgajā atradnē valstī suga sastopama liedaga un kāpu meža ekotonā. Šāda augtene ir ļoti tipiska arī Latvijas atradnei vistuvākajās atradnēs Zviedrijas A piekrastē un Igaunijas Z daļā (Priedītis 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas apdraudējumi Latvijā nav apzināti un pētīti. Potenciālais apdraudējums ir krastu noskalošana vētru laikā – atradne atrodas jūras krasta erozijas riska zonā (3. klase – nozīmīga vidēji bieža erozija) –, īpaši spēcīgu ZR virziena vētru laikā iespējama arī zemāko teritoriju applūšana (LU GZZF 2014).
Aizsardzība. Vienīgā sugas atradne atrodas ārpus ĪADT un tai nav izveidots mikroliegums.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes vienīgajā atradnē, veidojot mikroliegumu. Jāpēta populācijas lielums, izplatības tendences un sugas apdraudējumi.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Dwarf cornel – Cornus suecica. In Latvia, only one locality is known in the Coastal Lowland. The EOO and the AOO are 4 km2. Studies on the distribution changes, population size and its dynamics have not been conducted. In 1991, when the species was first recorded, the only note was that there was a small but vital stand. Since then, there has been no other data. In 2021, when the site was visited, ca. 200 individuals were counted, half of which were flowering and scattered over an area of 200 m2. The population is isolated, far from the nearest populations in neighbouring countries (Hiiumaa in Estonia and Gotland in Sweden). In the only locality in Latvia, C. suecica grows in the ecotone between the wooded dune and the beach. A potential threat is coastal erosion during storms. The only site where the species is located is outside protected areas. It is necessary to ensure the conservation of habitats suitable for the species on the only site, ensuring their protection. The population size, distribution trends and threats to the species must be studied. A microreserve must be established.
Literatūras saraksts
