Morfoloģija un bioloģija. Zvīņotās smilšbites ķermenis ir 12–14 mm garš. Raksturīgākā pazīme ir priekškrūtis, kuras klāj ļoti īsi, gandrīz vai zvīņām līdzīgi sariņi rudā krāsā (Amiet et al. 2010). Šāds apmatojums Latvijā ir tikai vienai bišu sugai, citām sugām matiņi ir garāki un retāki. Pakaļkāju pēdas piektais posms stipri iegarens un izliekts. Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Gadā ir viena paaudze. Pieaugušie indivīdi (imago) lido no jūnija beigām līdz augusta sākumam (Amiet et al. 2010; SLU Artdatabanken 2022). Tēviņu mūžs ir īss, mātītes dzīvo vairākas nedēļas.
Izplatība. Eiropā suga samērā plaši izplatīta tās R daļā (sākot no Pireneju pussalas, nav sastopama Apvienotajā Karalistē). Ziemeļos areāls sasniedz Skandināvijas pussalu (Zviedrijas D daļu) un Gotlandi (GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). Visā areālā tiek uzskatīta par samērā retu. Latvijā vienīgais zināmais atradums bijis 1978.–1980. gados, kad sugu Tērvetes apkārtnē valsts D daļā konstatējis M. Poikāns (Пойканс 1982; Poikāns 1998). Mēģinājumi sugu konstatēt 2020.–2023. gadā nav bijuši veiksmīgi, tādēļ pašreizējo sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) lielumu un tā izmaiņas nav iespējams aprēķināt.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu nav veikti ne kopējā sugas areālā, ne Latvijā. Pēc ārvalstu literatūras datiem, zvīņotās smilšbites veido lielas kolonijas, kurās var būt līdz pat 60 ligzdām uz 3 m2. Ziemeļeiropā, tostarp Baltijas valstīs, šādas kolonijas nav novērotas. Latvijas reģionālās populācijas lielums, stāvoklis un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar pļavām, mežmalām, izcirtumiem un līdzīgiem biotopiem, kuros aug Campanula ģints pulkstenītes, galvenokārt dižā pulkstenīte C. persicifolia un apaļlapu pulkstenīte C. rotundifolia, kas ir šīs sugas galvenais un praktiski vienīgais nektāraugs. Ligzdas veido augsnē – sausās, saulainās nogāzēs (Amiet et al. 2010; SLU Artdatabanken 2022). Suga Latvijā konstatēta tikai pamestā karjerā Tērvetes apkārtnē.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Nav datu par sugas sastopamību valstī pēdējos 40 gados, sugas novērtēšanai trūkst informācijas, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Nav zināmas sugas atradnes ĪADT. Sugu jāmeklē potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu tās izplatību, apdraudējumu, aizsardzības pasākumus.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Mining bee – Andrena curvungula. In Europe, A. curvungula is distributed rather widely from the Iberian Peninsula to the Scandinavian Peninsula and Gotland (GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). The species is considered relatively rare throughout its range. The only known record in Latvia is from 1978–1980 from the vicinity of Tērvete (Пойканс 1982). The species was not found during 2020–2023, therefore the EOO and the AOO of A. curvungula cannot be calculated. Studies on the Latvian regional population have not been carried out. According to international literature, the species forms large colonies of up to 60 nests per 3 m2. In Northern Europe and the Baltic States similarly large colonies have not been observed. The size, status and trends of the Latvian regional population are unknown. The species is associated with meadows, woodlands, clearings and similar open habitats with Campanula spp., the main and nearly the only nectar source for the bee. Nests are built in the soil – in dry, sunny slopes (Amiet et al. 2010; SLU Artdatabanken 2022). Threats have not been studied in Latvia and the main threat has not been identified. There are no data on the occurrence of the species in Latvia during the last 40 years and the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Poikāns 1998). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution, threats and define the protection measures.
Literatūras saraksts
