Aprīļa mēneša aizsargājamā suga - pogainais ronis

Pavasara saulīti jūras krastos izbaudām ne tikai mēs, bet arī roņu mazuļi. Visbiežāk Latvijas pludmalēs varam sastapt pelēkā roņa mazuļus, bet šoreiz mēneša sugas godā celsim kādu retāku sugu - pogaino roni (Pusa hispida).

130-175 cm garš, un tikai 50-60kg smags - pogainais ronis ir pasaules mazākais ronis. Vidēji suga dzīvo 25-30 gadus, bet ir fiksēti gadījumi, kuros pogainā roņa vecums pārsniedz pat 40 gadu slieksni. Roņa raupjiem matiem klātā ķermeņa krāsojums ir mainīgs un visbiežāk pelēks (vēderpuse gaišāka), ar neregulāras formas (pārsvarā ovālveida) plankumiem, ko ieskauj gaišas joslas. Muguras vidusdaļa parasti bez plankumiem. No citiem roņiem atšķiras ar nelielo izmēru, strupo purnu, “kaķa” sejas profilu un ķermeņa krāsojumu. Skatoties no priekšpuses, nāsis ir V-veida.

Pogainais ronis lielākoties pārtiek no nelielām zivīm, kas uzturas baros - reņģes, brētliņas un salakas. Ēd arī bentiskās zivis un vēžveidīgo. Lielāko dzīves daļu ronis pavada ūdenī barojoties. Uz ledus dzemdē un audzina mazuļus, kā arī tur noris apmatojuma maiņa un atpūtas periodi. 

Baltijas jūrā, lai atpūstos, ronis izmanto arī akmeņus un klintis piekrastes ūdeņos. Bezledus periodā dzīvo pelaģiski un pa vienam, pa retam gulšņājot uz akmeņiem. Sauszemē izlien ļoti reti.

Vairošanās

Poligāms: pārošanās periodā aprīlī un maijā katram tēviņam ir vairākus km² liela teritorija, ko aizsargā no citiem tēviņiem, un kas pārsedzas ar vairāku mātīšu teritorijām. Mātītes dzimumgatavību sasniedz 3-6 gadu vecumā, un tām parasti ik gadu dzimst viens mazulis. Mazuļi piedzimst februārī – marta sākumā uz ledus. Zīdīšanas periods ilgst 6-8 nedēļas. Par mazuli rūpējas tikai māte. Pārošanās notiek, kamēr mātītes vēl zīda mazuļus. Grūsnības periods ilgst 10,5-11 mēnešus.

Apdraudējumi

Pogainais ronis 20. gs. sākumā bija biežāk sastopamā roņu suga Baltijas jūrā, taču pārmērīgu medību dēļ populācija strauji saruka. Šobrīd lielākos draudus rada globālā sasilšana, kā rezultātā samazinās jūras ledus daudzums. Apdraud arī piesārņojums ar plastmasām, hloroganiskajiem savienojumiem un smagajiem metāliem, zvejniecība un citas antropogēnās darbības jūrā. Latvijā novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN). 

Aizsardzība

Pogainais ronis ir Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājama suga. 2021. gadā izstrādāts Latvijas ūdeņos sastopamo roņu sugu aizsardzības plāns, kā viens no mērķiem ir roņu un zvejnieku konflitsituāciju risināšana. Būtiska ir roņu netraucēšana, kad tie uzturas krasta tuvumā.

Izplatība

Sugas izplatības karte Latvijā. Autors: Jānis Ukass

Pogainais ronis sastopams galvenokārt Arktikā. Baltijas jūrā Rīgas līcis ir areāla dienvidu robeža. Latvijas ūdeņos barojas, bet atpūtas vietas ir Mozundā Igaunijā. Pārsvarā uzturas Rīgas līča atklātajā daļā, retāk piekrastes ūdeņos, lielo upju lejtecēs un ar jūru savienotajos piejūras ezeros

Interesants fakts: Baltijas jūrā, Lādogas un Saimā ezeros saglabājušās izolētas pēcleduslaikmeta reliktas pogainā roņa populācijas. Šajās vietās izveidojušās atsevišķas pogainā roņa pasugas (Baltijas jūrā – Pusa hispida botnica).

Ja kādreiz dodoties dabā ieraugi pogaino roni - ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.

Projekta finansētāji un partneri